Jaunietis no daudzbērnu ģimenes

Darba mērķis: noskaidrot vai tas ka jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, jauniešu vidū, rada iespaidu, ka tad viņš ir mazāk motivēts, ar sliktāku uzvedību un kādas ir viņu izaugsmes iespējas.

3. Anketēt un noskaidrot jauniešu viedokļus Jelgavas Valsts ģimnāzijā, Kalnciema vidusskolā un Ozolnieku vidusskolā par jauniešiem no daudzbērnu ģimenēm.

Darba hipotēze: ja jaunietis nāk no daudzbērnu ģimenes, tad vienaudži uzskata, ka viņš ir ar sliktāku uzvedību, zemāku motivāciju un mazākām izglītības iespējām.

Pētījuma izlase: 60 Jelgavas Valsts ģimnāzijas respondentu, 41 Kalnciema vidusskolas respondentu, un 60 Ozolnieku vidusskolas respondentu.

kā pirmais jāmin katra indivīda loma ģimenē (meita, māsa, dēls, brālis, tēvs, vīrs, māte, sieva).

Ģimenes ietekme uz jaunieti ir tāds pats kā ģimenes attiecību stiprumums. Ja ģimenes stiprums ir vājš, tad lielāka ietekme ir no vienaudžu puses. Tātad, ja jaunietis gūst maz uzmanības no vecāku puses, viņa primārais viedokļu veicinošais faktors ir attiecības sabiedrībā un pati sabiedrība, kurā jaunietis uzturas.

Audzināšana un izglītība pārstāv psiholoģijas tradicionālo izmantojumu. Te ietilpst darbs, ko veic ģimeņu konsultācijās, bērnudārzos, skolās, un to atbalsta institūcijās. Ļoti svarīgi ir kāds jaunums šajā jomā. Psihologi un citi šīs sfēras darbinieki vairs neieņem autoritāšu lomu attiecībā pret vecākiem. Par audzināšanu atbildīgi ir vecāki un ģimene. Bērnudārzi un skolas sadarbojas ar vecākiem un atbalsta viņus svarīgajā audzināšanas darbā. Pagājuši ir tie laiki, kad psihologi un citi speciālisti vecākiem diktēja, kā viņiem jāaudzina savi bērni.(5,138)

Ģimenes sociālā nozīme izpaužas iedzīvotāju fiziskajā un garīgajā ataudzē, sabiedrības turpināšanā. Ģimene kā viena no mūsdienu cilvēka pamatvērtībām, vienlaikus ir arī būtisks iedzīvotāju attaudzes nosacījums. Atsevišķu cilvēku apziņā īpaši sievietēm, ģimene ir augstākā dzīves vērtība.Tajā īstenojas mīlestība, ģimenes locekļu sasvtarpējās rūpes, savas nepieciešamības apziņa, iespēja veidot jaunu personību, tā dod cerību nepalikt vientuļam vecumdienās, tādēļ arī cilvēki cenšas nodibināt savas ģimenes. (8,170)

Daudzbērnu ģimene ir cilvēku sabiedrības vienība, kurā cilvēkus saista laulība un asinsradniecība, „daudz” norāda, ka ar salikteņa otro daļu „bērnu” izteiktais nojēgumam piemīt (kam) vairumā, lielā daudzumā, un bērns ir cilvēks dēls vai meita attieksmē pret saviem vecākiem. Likumdošana nosaka, ka daudzbērnu ģimene ir ģimene, kuras aizgādībā ir 3 un vairāk bērnu. (23) No sociālā viedokļa, ģimene ir sabiedrības pamat šūna, kuru raksturo dabiskas mīlestības saites starp tās locekļiem, kas dara ģimeni pievilcīgu un stipru. Pie tam, bērni stiprina laulāto vienotību. Daudzbērnu ģimene reti, kad izjūk. (25)

Jēdziens ģimenes struktūra ietver ģimenē pārstāvēto sociālo lomu sistēmu un attiecības starp ģimenes locekļiem – šo lomu pildītājiem. Socioloģiskie un antropoloģiskie pētījumi dod iespēju ģimenes struktūru salīdzināt pēc vairākiem parametriem. Sastopamas dažādas ģimenes formu strukturālās tipoloģijas. Piemēram: