Jaunlatvieši: latviešu nacionālās pašapziņas saknes

19.gs vidū vienīgā augstskola Baltijas guberņās bija Tērbatas universitāte. 50. 60.g Tērbatas universitātē studējošo latviešu skaits strauji pieauga, piemēram, vienā pašā 1856.g Tērbatā mācījās 9 latviešu studenti, to vidū arī K.Valdemārs, K.Barons, J.Alunāns, ap kuriem veidojās Tērbatas latviešu studentu pulciņš. Tas kļuva it kā par centru plašai sabiedriskai kustībai, kas pazīstama ar jaunlatviešu kustības nosaukumu.

Jaunlatviešu kustība bija 19gs 50 60.gadu latviešu progresīvās inteliģences kustība, kas vērsta pret vācu muižniecības feodālajām privilēģijām un kas veicināja latviešu nacionālās pašapziņas mošanos un sekmēja latviešu kultūras attīstību. Tā aizstāvēja galvenokārt latviešu augošās buržuāzijas ekonomiskās un tiesiskās intereses. Arī jaunlatviešu rūpēm par tautas izglītības, kultūras un latviešu valodas attīstību ir nenoliedzami demokrātisks raksturs.

Jaunlatviešu progresīvās idejas neapšaubāmi veicināja zemnieku kustības aktivizēšanos Latvijā 60.gadu sākumā, tomēr jaunlatvieši, ņemot vērā konkrētos vēsturiskos apstākļus Latvijā, bija reformu piekritēji, kas cerēja uz cariskās Krievijas atbalstu cīņā pret vācu muižniecība privilēģijām Baltijā, jo uzņemties atklātu cīņu reizē ar muižniecību un carismu latviešu zemniecībai tolaik nebija pa spēkam.

Tērbatas studentu pulciņš bija tikai viens no vadošajiem jaunlatviešu kustībā.