Jaunzēlande: ceļojuma pieredze un apskates objekti

Ceļā uz Jaunzēlandi lidmašīnā jāpavada vairāk nekā 60 stundas, veicot apmēram 45 000 kilometru – tātad vismaz reizi aplidojot apkārt zemeslodei. Jaunzēlandes galvaspilsētā Velingtonā, kura atrodas pašā Ziemeļu salas dienvidu galā, ir visvēsākais klimats un pastāvīgi valda spēcīgas vēja brāzmas, kas, gadiem ritot, pārveidojušas pat koku vainagus atbilstoši vēja virzienam. Mūsu grupai ļoti paveicās ar laika apstākļiem, jo, atgriezušies mājās, uzzinājām, ka drīz pēc mūsu aizbraukšanas Velingtonā sākušies plūdi. Pēkšņi uznākusi viesuļvētra, un okeāna ūdens masas, dzītas pret krastu, atgriezušas centru no ārpasaules. Velingtona (328 000 iedz.) nav lielākā salu pilsēta. Vairākums iedzīvotāju, tāpat kā galvaspilsētā, arī lielākajā salu pilsētā Oklendā dzīvo individuālās mājās. Lai gan sastopami arī iezemiešu maoru dotie vietvārdi, no britu impērijas laikiem šeit saglabājušies daudzi angliski nosaukumi. Nu kaut vai Viktorijas vārds, kas par godu britu impērijas koloniālajām uzvarām atrodams gandrīz katrā pilsētā. Velingtonā, uzkāpjot Viktorijas kalnā, kas reiz bijis darbīgs vulkāns, redzam debesskrāpjiem apbūvētu tikai tās centrālo daļu līča krastā. Starp celtnēm izceļas īpatnējā Jaunzēlandes valdības rezidence, kas atgādina bišu stropu. Taču augstceltnes neatstāj nomācošu iespaidu kā citās metropolēs. Laikam jau šo sajūtu ietekmē pašu jaunzēlandiešu nosvērtība un draudzīgums. Viņi visu uztver ar smaidu, gatavi jebkurā brīdī palīdzēt. Protams, izturēšanos nosaka arī valsts sakārtotā ekonomika, augstais dzīves līmenis un sociālās garantijas. Jaunzēlande kriminālā ziņā ir drošākā valsts pasaulē.

Vēstures grāmatās varam lasīt, ka pirmais eiropietis, kurš spēra kāju Jaunzēlandes krastā, dodams salām šo nosaukumu, bija flāmu jūrasbraucējs Ābels Tasmāns 1642. gadā. Sastopoties ar vietējo cilšu klaji naidīgo izturēšanos, viņam bija salas jo drīz jāpamet. Tomēr Tasmāns nevar lepoties ar Jaunzēlandes pirmatklājēja tiesībām. Senākos vēstures avotos atrastas ziņas par kādu polinēziešu zvejnieku vārdā Kupē, kurš līdz Ziemeļu salas krastmalai aizīries savā pirogā jau 925. gadā. Tā kā Jaunzēlande atrodas uz zemeslodes tā saucamās uguns jostas jeb seismiski aktīvajā zonā, pirmais, kas pa lielu gabalu viņu pārsteidzis, bijuši neskaitāmo vulkānu izmestie varenie tvaika mutuļi. Tādēļ polinēzietis redzēto nosaucis par "garā, baltā mākoņa zemi". Meklējot pazudušo mazdēlu, vēlāk līdz šejienei atkūlies vēl kāds viņa tautietis, bet 1350. gadā krastā jau izcēlusies veselu septiņu laivu komanda. Pēc tam ceļš uz Jaunzēlandi polinēziešiem bijis vaļā un ļoti daudzi salinieki te atraduši savu jauno mājvietu. Protams, daži zinātnieki cenšas apšaubīt šīs agrīnās vēstures lappuses, jo nevienam jau nav patīkami atzīt, ka kāds cits atklājējs bijis veiklāks un pasteidzies pirmais.

Iesākumā bijusi tikai tumsa, jo Zeme un Debesis cieši apskāvušās. Viņām piedzimuši seši bērni: Jūras, Vēja, Meža, Stiebrzāļu, Augļus nesošo savvaļas augu un Kara dievs.