Jāzepa Vītola kora balādes,,Gaismas pils’’ analīze

Spēlējot partitūru, dziedot kora balsis, analizējot un prognozējot kora darbu, izstrādāt interpretācijas modeli Jāzepa Vītola kora balādei ,,Gaismas pils’’.

Diriģējot dziesmu pie klavierēm, pilnveidot diriģēšanas tehniku un prasmi interpretēt latviešu klasiku.

Jāzeps Vītols dzimis 1863.gada 26. jūlijā Ģīmja dzirnavās, kas atradās netālu no Valmieras skolotāja ģimenē. Pirmie mūzikas skolotāji viņam bija vecāki. Vēlāk, Jelgavā, vijoļspēli un mūzikas teoriju viņš mācījās pie Rūdolfa Posteļa, pēc tam pie Kārļa Rapa. 1880.gadā Jāzeps Vītols iestājās Pēterburgas konservatorijā alta klasē, bet vēlāk pārgāja uz speciālās harmonijas klasi un arī uz kompozīcijas klasi pie Nikolaja Rimska Korsakova. No Jāzepa Vītola studiju gadu darbiem nozīmīgākie bija viņa Klavieru sonāte b moll (1885), divas dziesmas korim a cappella “Bērzs tīrelī” un “Lūgšana” un simfonijas e moll 1.daļa.Šie darbi ieskicēja topošā komponista raksturīgākos žanrus, kuriem turpmāk bija veltīts viss viņa mūžs tie bija kora dziesma, klavierdarbi, simfoniskā mūzika.1886.gadā jaunais komponists spīdoši absolvēja konservatoriju.

1886. gadā Jāzeps Vītols absolvēja Pēterburgas konservatoriju un komponistam sākās garš Pēterburgas dzīves periods, saistīts ar pedagoģisko darbu Pēterburgas konservatorijā, kurā viņš nostrādāja 32 gadus. 1911. gadā Vītols kļuva par profesoru.

1891.gadā komponists kopā ar savu tuvāko draugu Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā.

19.gs. beidzamie gadi un 20.gs. sākums bija periods, kad Vītola autoritāte nepārtraukti auga. Viņa daiļrade kļuva sevišķi aktīva. Paralēli darbam konservatorijā viņš ilgu laiku –no 1897.līdz 1914.gadam – veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”. 1908.gadā J.Vītolam, kas līdz tam laikam strādāja par obligāto teorētisko priekšmetu pasniedzēju, tika uzticētas speciālās kompozīcijas klases. 1911.g. viņš ieguva visaugstāko no iespējamām profesora pakāpēm.

1918.gadā pilsoņa kara grūtajos apstākļos Jāzeps Vītols atgriezās Rīgā un uzsāka aktīvu darbu kompozīcijas un mūzikas pedagoģijas laukā. 1919.gadā komponista vadībā tika nodibināta Latvijas konservatorija, kur profesors ar nelielu pārtraukumu rektora pienākumus veica līdz emigrācijai 1944. gadā.

1930.gadā tika nodibināta “Latviešu dziesmu svētku biedrība” un Jāzeps Vītols kļuva par tās valdes priekšsēdētāju.

Tēvijas kara gados komponists emigrēja uz Vāciju. Lībekā viņš pavadīja savas dzīves pēdējos gadus kopā ar savu dzīvesbiedri Anniju un turpat nomira 1948.gada 24.aprīlī. Jāzeps Vītols1993. gadā ir pārapbedīts Rīgā.

Kompozīcijas jomā Jāzeps Vītols ir vairāku latviešu nacionālās mūzikas žanru izveidotājs un pilnveidotājs. Rakstījis visos žanros, izņemot operu un baletu. Jāzepam Vītolam ir lieli nopelni latviskās klavieru, instrumentālās un simfoniskās mūzikas izveidošanā. No izcilākajiem darbiem minami simfoniskie skaņdarbi – tēlojums ,,Līgo’’, ,,Dramatiskā uvertīra’’, uvertīra ,,Sprīdītis’’, mūzika lugai ,,Princese Gundega un karalis Brusubārda’’; skaņdarbi klavierēm ,,Viļņu dziesma’’, Variācijas par latviešu tautas dziesmas tēmu ,,Ej, saulīte, drīz pie dieva’’, ,,Desmit latviešu parafrāzes par tautasdziesmām’’, Astoņas latviešu tautas dziesmas’’, vairākas prelīdes, etīdes, miniatūras, kora dziesmas kantātes, bērnu dziesmas;