Jēdziena saturs un apjoms

Šī tēma tika izvēlēta, lai labāk saprastu paša jēdziena būtību, jo bez jēdzieniem mēs nevaram izteikt neko. Jēdziens ir līdzeklis, ar kura palīdzību mēs izsakām savas domas. Taču lai labāk saprastu, kas ir jēdziens darba autore apskata savā darbā, kādas ir priekšmeta īpašības un pazīmes. Tāds arī ir darba autores izvirzītais darba mērķis.

Priekšmets ir tas, par ko mēs domājam ikdienas ( laime, nauda, skola, izglītība u.c.). Priekšmeta īpašība ir tā, ar ko priekšmeti atšķiras vai līdzinās cits citam. Taču priekšmeta pazīmes ir mūs domas par priekšmeta īpašībām.

Konkrētu priekšmetu raksturo nevis vienkāršs pazīmju kopums, bet gan noteikta sistēma, kas veido mūsu priekšstatus par šī priekšmeta būtību.

Priekšmetu pazīmju kopums tiek dalīts divās lielās grupās būtiskās un nebūtiskās, par kurām sīkāk ir izklāstīts referātā. Vēl darba autore savā darbā apraksta to, kā jēdzieni iedalās pēc apjoma (atsevišķos un vispārējos) un satura (absolūtos un korelatīvos, pozitīvos un negatīvos).

Jānoskaidro, kas ir priekšmeta īpašības un pazīmes, lai saprastu, kas ir jēdziens. Tas ir tādēļ, ka bez jēdzieniem mēs nevarētu savas domas izteikt. Kā gan savādāk mēs varētu likt citiem saprast, ko mēs domājam.

Mūsu uztverē priekšmets ir tas, par ko var domāt. Piemēram, laime, skola, zvaigznes, kosmoss, sniegs, draudzība un zemes pievilkšanās spēks. Priekšmeta īpašība ir tā, ar ko priekšmeti atšķiras vai līdzinās cits citam. Taču priekšmeta pazīmes ir mūs domas par priekšmeta īpašībām. Vienu vārdu sakot, pazīme ir noteiktas īpašības zīme.

Varētu teikt tā, ka pazīme ir mūsu domas realitāte, bet īpašība ir paša domas priekšmeta realitāte. No priekšmeta sarežģītības pakāpes ir atkarīgs pazīmju skaits. Tātad vienam priekšmetam var būt divas pazīmes, bet jebkuram citam priekšmetam četras, piecas pazīmes utt.

Ir jāņem vērā arī apstāklis, ka konkrētu priekšmetu raksturo nevis vienkāršs pazīmju kopums, bet gan noteikta sistēma, kas veido mūsu priekšstatus par šī priekšmeta būtību.

Priekšmetu pazīmju kopums tiek dalīts divās lielās grupās: būtiskās un nebūtiskās.

Būtiskās pazīmes ir tās, kas raksturo priekšmeta kvalitatīvo noteiktību. Šīs pazīmes ir nepieciešamas un savā kopumā arī pietiekamas priekšmeta kvalitātes raksturošanai.

Priekšmets, palikdams tas pats, nevar zaudēt savas būtiskās pazīmes. Tas pats darbojas arī otrādi ja kāda no priekšmeta būtiskajām pazīmēm ir zaudēta, tad tas padara to, par kādu citu priekšmetu. Būtiskas pazīmes raksturo priekšmeta galveno saturu.

Atšķirībā no būtiskajām pazīmēm nebūtiskās pazīmes nav obligātas visiem vienveidīgiem priekšmetiem. Tās var būt un arī nebūt. Piemēram, slepkavību var realizēt gan lietojot dažādus priekšmetus, ieročus u.c., gan arī bez tiem tā vienalga ir slepkavība. Slepkavība paliek slepkavība atbilstoši Krimināllikumā minētajām būtiskajām pazīmēm.