Jelgavas pils: Rastrelli arhitektūra un vēsture

Rastrelli Bartolomeo Frančesko (1700 – 1771) – itāļu izcelsmes krievu arhitekts. Ievērojams 18.gadsimta baroka arhitektūras meistars. 1716.gadā ieradās Pēterburgā kopā ar tēvu – tēlnieku un arhitektu. Bartolomeo Karlo Rastrelli.

Daudzas Rastrelli celtnes nav saglabājušās (Annekhovas pils Maskavas Kremlī, trešā Ziemas pils un trešā Vasaras dārza pils Ļeningradā u.c.)

Pils vēsture aizsākas 1737.gadā, kad pēc Katleru dinastijas pēdējā hercoga nāves, par jauno hercogistes valdnieku ievēlēja E. J. Bīronu – Krievijas ķeizarienes Annas Joanovnas favorītu (šo stāvokli viņš saglabāja līdz Annas nāvei, nepārtraukti virzīdamies augšup pa karjeras kāpnēm). Lai izceltu hercogu dinastiju maiņu Kurzemē, Ernsts Johans nolēma jauno rezidences pili būvēt iepriekšējās hercogu rezidences – 14.gadsimtā celtās Livonijas ordeņa pils vietā. Veco pili tā paša gada rudenī uzspridzināja un nojauca, lai atbrīvotu vietu jaunajai ēkai.

1738.gada aprīlī Rastrelli ieradās Jelgavā un sastādīja pirmo jaunās būves dokumentu – pils centrālajam korpusam nepieciešamo būvmateriālu sarakstu. Tajā uzskaitīti 4000 baļķi pamatu nostiprināšanai, 300 kubikasis akmeņu pamatu izbūvei, 3 miljoni ķieģeļu u.c.

1738.gada 14.jūnijā tika likts jaunās pils pamatakmens un uzsākti būvdarbi. Pirmajā celtniecības posmā (1738 – 1741 gads) ielika pils pamatus, baroka stilā izbūvēja korpusus un sagatavoja materiālus telpu apdarei. Strādnieki un amatnieku Jelgavā sāka ierasties no Rundāles, kur būvdarbi jau tuvojās beigām. Tie bija mērnieki, ķieģeļnieki un namdari, kuriem vēlāk pievienojās jumiķi, galdnieki un podnieki. Būvdarbos piedalījās arī krievu dzimtļaudis, obroka zemnieku brigādes, kas bija atlaistas peļņā. Galvenokārt namdari, ķieģeļnieki un transporta strādnieki. Tika izmantoti arī kareivji no Rīgas un Pēterburgas, vidēji līdz 300 cilvēkiem ik dienas. Lielākā to daļa tika nodarbināta pie mūrēšanas, bet pārējie veidoja apsardzi, kas arī izrādījās nepieciešama. Strādāja no tumsas līdz tumsai ar divu stundu pārtraukumu, bez svētdienām. Alga bija tik zema, ka strādnieki dažkārt vairāk apēda, nekā nopelnīja.

Otrajā celtniecības posmā (no 1763.gada) pēc B. F. Rastrelli ieceres būvdarbus vadīja dāņu arhitekts S. Jensens, kas celtnes stilu tuvināja klasicismam. B. F. Rastrelli interjeros par galveno apdares elementu izmantoja kokā grieztus paneļus ar zeltītiem ornamentiem, kam parasti viņš pats deva detalizētus zīmējumus (guļamistabu apdare, virsdurvju gleznojumu ierāmējumos).