Johana Sebastiana Bahs - dzīve un izcilākie darbi

• Johans Sebastjans dzimis 1685.gada 21.martā Tiringenē Bahu ģimenē, no kuras septiņu paaudžu laikā ir nākuši vismaz 53 ievērojami mūziķi. 1700.–1703.g. viņš mācījās klostera skolā Lineburgā, tad strādāja par baznīcas ērģelnieku Arnštatē (1703–1707) un galma mūziķi Veimārā (1708–1717) un Kētenē (1717–1723). No 1723.gada viņš bija Leipcigas Sv.Tomasa baznīcas kantors.

• Bahs bija pirmais, kas rakstījis koncertskaņdarbus klavesīnam. Bez tā viņš komponēja oratorijas, mesas, kantātes (~300 garīgās, ~30 laicīgās), 6 Brandenburgas koncertus (1721) un skaņdarbus taustiņinstrumentiem. Visus Baha darbus (46 sējumi) 1851.–1900.g. izdeva Baha biedrība, kas 1850.gadā tika dibināta Leipcigā. Turpat kopš 1950.gada reizi 4 gados tiek rīkoti starptautiski Baha konkursi, 1950.gadā tika nodibināts Baha arhīvs, 1951.gadā Gētingenē – Baha institūts.

• Savas dzīves laikā Bahs tika godāts kā izcils ērģelnieks, bet netika atzīts kā komponists. Mūzikas satura filozofiskais dziļums un ētiskā jēga Baha skaņdarbus izvirzīja pasaules šedevru vidū. Pie viņa veikumiem pieskaitāms arī tas, ka viņš apkopoja sasniegumus mūzikas jomā pārejas periodā no baroka laikmeta uz klasicisma laikmetu.

J.S.Baha 1. skolotājs bija viņa tēvs Eizenahas vijolnieks. J.S.Bahs dziedāja skolas korī, kurš parasti sastāvēja no jaunāko klašu nabadzīgākajiem skolniekiem .Deviņu gadu vecumā J.S.Bahs kļuva apaļš bārenis un nonāca sava vecākā brāļa Johanna Kristofa aizgādībā. Turpmākajā dzīvē J.S.Baham savu zinātkāri nācās apmierināt patstāvīgi, slepus no brāļa. Pēc daudziem gadiem tik sen modusies tieksme pēc brīvības pamudināja piecpadsmit gadīgo jaunieti pamest brāļa māju un meklēt līdzekļus patstāvīgai eksistencei.

J.S. Baha dzīve nebija viegla. Tā laika mākslai bija jārēķinās ar galma gaumi un protestantu baznīcas prasībām. Arī Baham nācās būt atkarīgam un viņa dzīvē netrūka pazemojumu un sarūgtinājumu.

J.S. Bahs dzimis 1685. gada 31. martā Eizenahā, Tīringas pilsētiņā. Komponista senči bija amatnieki, bet daudzi ar profesionālo muzikālo izglītību komponisti, ērģelnieki, vijolnieki, flautisti, trompetisti, kapelmeistari. Johanu Sebastiānu mūziķa profesijai gatavoja no bērnības. Zēna pirmais skolotājs bija viņa tēvs Eizenahas vijolnieks.

Johans Sebastiāns dziedāja skolas korī. Deviņu gadu vecumā viņš kļuva apaļš bārenis un nonāca sava vecākā brāļa Johana Kristofa aizgādībā, kurš bija komponista un ērģelnieka J. Pahelbela skolnieks. Brālis dzīvoja un strādāja Ordrufā. Piecpadsmit gadu jaunais Johans Sebastiāns bija neapmierināts ar brāļa pedantisko attieksmi, tāpēc pameta viņa māju.

1700. gadā Johans Sebastiāns pārcēlās dzīvot uz Lineburgu. Skaista balss, vijoles, ērģeļu un klavesīna spēles māka palīdzēja viņam iestāties korī un saņemt nelielu algu. 1703. gadā Bahs pabeidza Lineburgas skolu, kuras bibliotēkā rūpīgi izstudēja senus vācu un itāļu mūziķu rokrakstus. Mācību laikā jauneklis vairākkārt brauca uz Hamburgu klausīties slaveno ērģelnieku Reikenu un mācīties pie viņa. Savukārt Lineburgā strādāja Reikena skolnieks Georgs Bēms, ar kuru Bahs sadarbojās.