Juris Alunāns: latviešu literatūras pirmais dzejnieks

Jaunlatviešu idejisko centienu ievadītājs nacionālās kultūras gultnē bija Juris Alunāns. Viņš lika pamatus latviešu nacionālai mākslas dzejai un iezīmēja latviešu nacionālās ideoloģijas kontūras..

J. Alunāns savā negarajā mūžā iemācījies 7 svešvalodas: krievu, vācu, lietuviešu, latīņu, sengrieķu, senebreju, franču.

1856. gadā J. Alunāns iestājās Tērbatas universitātes Vēstures un fizioloģijas fakultātē.Sāk piedalīties progresīvo latviešu studentu pulciņā.

Eiropas progresīvo centienu stiprināts, J. Alunāns tulkoja pasaules dzejnieku darbus un, studēdams Tērbatas universitātē, 48 atdzejojumus sakopoja nelielā grāmatiņā “Dziesmiņas” (1856), ar kuru, kā teikts priekšvārdā, gribējis “rādīt, cik latviešu valoda spēcīga un jauka”. ”Dziesmiņu” otro daļu J. Alunāns nepaguva laist klajā, tā iznāca pēc viņa nāves. “Dziesmiņas” pierādīja, ka latviešu valodā iespējams izteikt tās pašas domas, jūtas, idejas, ko citu kultūrtautu valodās, pierādīja, ka latviešu valodai ir attīstības iespējas un tās jāattīsta tiklab leksikā, kā gramatiskā ziņā.

J. Alunāna “Dziesmiņa” ļoti konkrēti ieslīdēja ceļu pa kādu jāveidojas mūsu nacionālajai literatūrai, – ciešā saistībā ar savas tautas dzīvības interesēm un visas pasaules kultūras vērtībām, bet viņa raksts “Latviešu valoda”(“Mājas Viesis”, 1858, 19.nr.) kļuva par latviešu nacionālās ideoloģijas aizmetni.