Juris Karlsons

„Jā, man patīk spēle, esmu spēles cilvēks. Tāpēc kā tā prasa asumu un neļauj apstāties vai ieslīgt vien veida domāšanā. Uzskatu, ka dzīvei jābūt krāsainai. Tā nedrīkst būt pelēka. Un nedrīkst arī būt tikai saulaina. Tāpēc man mūzikā patīk lielas kolīzijas un dzīvē visādas spēles.”

Lūk, ko par Juri Karlsonu saka komponists Marģeris Zariņš: „Juris Karlsons, manuprāt, ir viens no tipiskākajiem un spilgtākajiem „jaunā viļņa” pārstāvjiem mūsu republikā... Viņa darbos izpaužas lietišķība, emocionalitāte, uzsvērta vienkāršība. Izteiksmes līdzekļu arsenāls bagātīgs... No džeza un rokmūzikas elementiem līdz aleatorikai, no tīrajiem tembriem līdz mikstūru kombinācijām, no seriālām rindām līdz elektroniskiem eksperimentiem (teātra mūzika)”. (Laikraksts „Diena)

Gan dzīvē, gan mākslā Juris Karlsons ir dinamiska personība, arī viņa biogrāfija ir strauja, mainīga, notikumiem un pavērsieniem bagāta. Nemainīgs ir viens uzticība mūzikai, nepieciešamība sevi izteikt tajā. Komponists mūzikā sevi pieteica 70. gadu mijā vienlaikus ar Pēteri Plakidi, Pēteri Vasku, Vilni Šmībergu, Imantu Zemzari.

Jau savas daiļrades sākuma posmā komponists paspējis sevi parādīt visdažādākajos žanros, jo izzināšana, tieksme darboties kļūst par vienu no viņa raksturīgākajām īpašībām.

Juris Karslons dzimis 1948. gada 19. augustā kalpotāju ģimenē. Mācās Jūrmalas pilsētas 4.vidusskolā, bet 1957. gadā pāriet uz Rīgas horeogrāfijas skolu, kur mācās baletu, bet biežās slimošanas dēļ ārsts kategoriski aizliedz nodarboties ar baletu. No 1965 1967. gadam mācījies Emīla Dārziņa mūzikas skolā kompozīciju pie Paula Dambja. Tālāk no 1967 1972. gadam savas skolas gaitas turpina Latvijas Mūzikas akadēmijā, kur kompozīcijas klasē studē pie komponista Jāņa Ivanova. Jau studiju gados, no 1968 1975. gadam sācis strādāt par Latvijas radio skaņu režisoru, vēlāk no 1975 1985. gadam kļūstot par Dailes teātra galveno skaņu režisoru. Jau paralēli no 1974. gada komponists sācis paralēli strādāt par pedagogu konservatorijā. Akadēmijā viņš pasniedz kompozīciju, formas mācību un instrumentāciju.

Beidzot mūzikas akadēmiju diplomdarbs ir simfoniskā poēma ar Bruno Saulīša vārdiem „Mani putni, kad jūs pārnāksiet, atkal sameklējiet man.” padarīja Jura Karlsona vārdu pazīstamu ārpus konservatorijas sienām. Studiju laikā sacer daudz nozīmīgu skaņdarbu: Fantāziju ērģelēm, Sonāti klavierēm, Prelūdiju un fūgu divām klavierēm in E, Prelūdiju un fūgu simfoniskam orķestrim, Stīgu kvartetu, horeogrāfiski simfoniska epizode „No latvju senatnes”, Vokāli simfoniska poēma orķestrim, mecosoprānam, basam, teicējam un korim „Pāri laikmetiem” (Imanta Ziedoņa vārdi). Spēks, ritms un dinamika, kontrasti bija raksturīgi jaunā autora mūzikas tēlainības izteicēji. Tembru mikstūras, viendabīgu akordu paralēlismi, tieksme izteikties lielās dramaturģiskās līnijās savukārt ļāva pazīt viņā Jāņa Ivanova skolnieku. „Man patīk krāsaina mūzika, un man liekas, ka vislabākās krāsu iespējas ir orķestrī, jo no pāri par simt instrumentiem var izveidot visādas mikstūras. Šie orķestra krāsu „kokteiļi” var būt ļoti dažādi. Garšīgi. Mazāk garšīgi.” (Juris Karlsons)