Kā būtu attīstījusies vēsture, ja Romas senāts būtu aizliedzis verdzību?

 Saimniecībās (lauku muižās vai amatnieku darbnīcās) nespecializētos konkrētu preču ražošanā. Tā arī paliktu izolētās saimniecības, kas apkalpotu tikai sevi vai tuvāko apkaimi, un nenodibinātu ciešus sakarus ar pilsētas tirgu.

 Nerastos nepieciešamība pēc papildus darbaspēka – pēc vergiem, kas zaudējuši visas tiesības un jebkuru īpašumu, no ārienes.

 Vergu tirdzniecība II gs. p.m.ē. vidū Vidusjūras baseina zemēs neattīstītos. Pilsētās nebūtu vergu tirgi un ikviens nevarētu pirkt un pārdot cilvēkus.

 Nenotiktu pāreja no sīkražošanas (zemkopībā un amatniecībā) uz lielāku, centralizētu saimniecību.

 Netiktu izmantota vienkāršā un daļēji sarežģītā kooperācija.

 Dominējošais saimniecību tips paliktu nelielas saimniecības vai darbnīcas, kur strādātu 2 5 cilvēki, un to nenomainītu muižas ar 100 300 jugeriem zemes un 15 30 strādnieku skaitu.

 Nebūtu arī latifundisti magnāti, kam piederēja tūkstošiem vergu.

 Preču ražošanas muižas struktūrā nepastāvētu visas lauksaimniecības nozares. Neražotu katrā muižā visu, kas tai nepieciešams un netiktu attīstīta, kāda viena nozare, kuras produkcija tiktu piegādāta tirgū.

 II I gs.p.m.ē. mijā Apenīnu pussalā nesāktos strauja amatniecības attīstība.

 Amatnieku darbnīcās pilnīgi visi strādnieki būtu brīvie amatnieki jeb paši Romas iedzīvotāji.

Secinājumi ir tādi, ja Romas senāts būtu aizliedzis verdzību, tad:

1. Roma nemaz nebūtu ļoti attīstīta valsts. Saimniecība un amatniecība nebūtu strauji attīstījusies. Nebūtu ļoti attīstījies visas sabiedrības kultūras un inteliģences līmenis. Nebūtu spējīgi izveidot Romas impēriju, jo trūktu cilvēku, ko iesaukt karapulkos, lai iegūtu jaunas zemes un nosargāt vecās teritorijas, jo daudziem romiešiem pašiem būtu daudz jāstrādā, lai apgādātu ar pārtiku un visu nepieciešamo visu tautu un galvenokārt karapulkus.