Kāda ir sauszeme? Ūdens trūkuma ietekme uz zemēm

Ūdens,mūsu zilās planētas dzīvības eliksīrs,pārklāj 70 % zemes.Tikai un vienīgi Klusā okeāna platība ir lielāka par visiem kontinentiem kopumā.Diemžēl 98 % no zemeslodes ūdens krājumiem ir sāļais jūras ūdens,ko nevar ne dzert,ne izmantot lauksaimniecībā.Atlikušo divu procentu saldūdens pietiktu sabiedrības vajadzību apmierināšanai,ja tas būtu vienmērīgi sadalīts pa visu zemeslodi.Bet divas trešdaļas saldūdens ledus formā atrodas šļūdoņos vai polos.

Bez ūdens nespēj dzīvot ne augi,ne dzīvnieki.Ūdens trūkst apmēram 80 valstīs,kur dzīvo 40 % zemeslodes iedzīvotāju.Ūdens grūtībās ir tie rajoni,kur uz vienu iedzīvotāju gadā ir 1000 litru ūdens jeb tikai 2,74 litri dienā.

Vairākums zemju,kas cieš no ūdens trūkuma,atrodas Tuvajos Austrumos,Āfrikā un Centrālāzijā.

Gandrīz katra valsts,lai tā būtu pārtikusi vai nabadzīga,ir noteikti cietusi no sausuma.Ir vismaz divi atšķirīgi sausuma veidi – meteoroloģiskais sausums un lauksaimnieciskais sausums.Metereoloģiskais sausums ir tad,kad konkrētajā apvidū ilgu laiku nav novēroti nokrišņi.

Pēc Austrālijas Āfrika uz zemeslodes ir otrais sausākais kontinents.

Liels sausuma periods Āfrikā sākās 1968.gadā.Mali izdega trešdaļa augāja platības.Pēc sešu gadu sausuma Mali lietus lija tikai 1974.gada septembrī.Pēc laika normalizēšanās 1977.gadā sākās jauns sausums,kas ilga līdz 80.gadu vidum.Tam bija kastrofālas sekas.

Piecu gadu laikā pirms 1972.gada Sāhēlā nokrišņu bija mazāk par vidējo normu,bet vēlāk kļuva arvien sliktāk.Cilvēki neatceras citu tik briesmīgu sausumu kā to,kas 1973.

1990.gadā sausums piemeklēja arī Eiropu.

ASV stiprs sausums uzbruka 1996.gada vasarā.Jūtas,Arizonas,Oklahomas un Teksasas štatā vairākus mēnešus nebija nokrišņu.Augsne izžuva.