Kādu es vēlos redzēt Latviju 2030 gadā?

Es vēlos redzēt Latviju, kā lielvalsti, nebaidoties šī vārda. Es vēlos redzēt Latviju kā ekotūrisma lielvalsti, es vēlos redzēt Latviju, kā ekoloģisku produktu lielvalsti, es vēlos redzēt Latviju, kā labas dzīves lielvalsti, un visbeidzot es vēlos redzēt Latviju, kā spēcīgu sportistu un lielisku mākslinieku lielvalsti.

Latvija aizvien vairāk saskaras ar problēmu, kad Rīgu un Latviju kopumā uzskata par lētu un vulgāru izklaidu zemi un šāds tēls pamazām noved pie tā, ka mūsu valsti aizvien vairāk apmeklē nekulturāli, rupji, iedomīgi un neinteliģenti ārzemju tūristi, kas pēc sevis atstāj atkritumu kalnus un kuri apkauno mūsu kultūru (Britu tūristu „tradīcija” ar Brīvības pieminekļa apgānīšanu) Tāpēc es ierosinu vairāk domāt par to, par ko arī citur pasaulē sāk domāt arvien vairāk. Pasaulē aizvien lielāku popularitāti iegūst jēdziens, ekoloģiska dzīvošana kā, skaitā attīstoties globalizācijas procesam, kas savukārt attīsta lētu un mobilu ceļošanu, aug tāda nozare, kā ekotūrisms. Ekotūristi vēlas izprast vidi, kultūru un dabu, rūpēties, lai neizmainītu šo dabisko ekosistēmu integritāti un veicinātu ekonomiskās iespējas, kas savukārt, aizsargājot dabas resursus, dotu reālu labumu vietējiem iedzīvotājiem.

Latvija jau izsenis lepojas ar savu neskarto dabu un senajām tradīcijām, tad kādēļ gan mēs ar to nevarētu pelnīt un uzlabot mūsu pašu dzīves? Latvijas valdība uz doto brīdi īsti nav definējusi savu nostāju pret ekotūrismu (Šobrīd Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā tiek gatavota ekotūrisma attīstības stratēģija, ir izdoti atsevišķi materiāli vairākās svešvalodās – «Latvijas Zaļās pērles» un «Ekotūrisms Latvijā».), taču, manuprāt, būtu pēdējais brīdis sākt attīstīt šo nozari, kamēr kaimiņvalstis neaizsteidzas mums priekšā. Ekotūrisma lielākais mīnuss ir tas, ka tas prasa lielas investīcijas un tālākā uzturēšana, šinī nozarē nav no tām lētākajām, taču pareizas šīs politikas izstrāde ilgākā laika periodā atmaksāsies ar uzviju, kas tādejādi ļautu attīstīties Latvijas nelielajai ekonomikai. Jau pašlaik daudzas pašvaldības nopietni apsvērušas savas iespējas un nākotnes plānus ekotūrisma laiciņā. Īpaši Renda, sava pagasta ilgtspējīgas attīstības ietvaros un bāzējoties uz savām bioloģiskās lauksaimniecības, vides izglītības iestrādēm un dabas resursiem pievērš pastiprinātu uzmanību videi draudzīgam tūrismam. Sēlijā Rites un Saukas tautas augstskolās jau šobrīd ir laba bāze ilgtspējīga tūrisma mācībām un realizācijai, ko papildina Gārsenes pagasta iestrādes un saikne ar Pilskalnes pagastu Daugavpils pusē un akadēmiskās darbības apvīto dabas izpētes centru Ilgu muižā.

Valdībai būtu, jāorganizē Latvijas tūrismu firmu un pašvaldību forumi, kuros šīs ieinteresētās puses varētu atklāti vienoties, par stratēģijas izveidi, ekotūrisma attīstībai, kā arī par investīciju un peļņas sadalīšanas procesiem, jo tikai sadarbojoties visām iestādēm ir iespējams panākt efektīvu rezultātu. Ja nenotiks šāda kopēja sadarbība pastāv iespēja, ka Latvijā varētu ienākt, kāds ārzemju uzņēmums ar savām investīcijām, tādejādi atņemot valstij lielisku iespēju nopelnīt un celt savu atpazīstamību pasaulē.