Kailsekļi: skujkoku meži un to loma

Mūžzaļi lieli vai vidēji koki ar konisku augumu, lineārām, plakanām skujām, kas sēž uz dzinuma (zara) ar diskveida paplašinātu pamatu, nobirstot atstāj uz tā apaļu plakanu pēdu. Miza vairumam sugu līdz kreves veidošanai samērā plāna, gluda ar apaļiem vai gareniem sveķiem pildītiem pūslīšiem. Koksne mīksta, bez iekrāsotas kodolkoksnes. Vienmājas augi, ♂ strobili pa vienam – mazas dzeltenas vai sarkanīgas spurdzītes skuju žāklēs uz iepriekšējā gada dzinumiem. Putekšņi ar 2 gaisa maisiņiem. ♀ strobili [šeit un turpmāk: sievišķais strobils ir katra atsevišķā sēklzvīņa; to kopa veido čiekuru; problēma ir, kā dēvēt čiekuru apputes laikā, lai atšķirtu no nobrieduša čiekura; varbūt “čiekuriņš”, paskaidrojot to kailsēkļu pārskatā? – zaļas vai brūngani sarkanīgas, stāvas spurdzes? [spurdze ir vārpa ar nokarenu galveno asi], tuvu dzinuma galam un vairumam sugu arī tuvu koka galotnei, to augšlapas ? segzvīņas? pēc noziedēšanas palielinās un ± nosedz sēklu zvīņas. Apputeksnējas ar vēja palīdzību. Čiekuri vartikāli, ja daudz slīpi uz augšu stāvoši, nogatavojušies kokā sadrūp, uz zara paliek tikai čiekura ass; sēklas ar spārnu. Dīgstiem 4...10 dīgļlapas. Līdz 6. – 10. gadam visas sugas aug lēni.

Ģintī ap 50 sugu Z puslodes mērenajā un subtropu reģionā, no tām 40 sugas atšķiramas labi, bet 7 sugas savvaļā Eiropā. Baltegļu sugas pavairo ar sēklām, kuras parastos apstākļos dīgtspēju zaudē jau pēc 1 gada, bet klonus ar lapotiem spraudeņiem, potējot vai ar noliektņiem, saknes veidojas ilgstoši pēc 8...9 mēnešiem. Latvijā tikai introducētas vairākas sugas un to šķirnes:

A. alba Mill. – Eiropas baltegle ir pirmā lieluma koks ar taisnu, slaidu stumbru. Jaunībā miza pelēka, gluda, ar sveķu pūslīšiem, vecumā tumšāka ar sīki saplaisājušu krevi. Sakņu sistēma spēcīga, ar mietsakni. Skujas 2...3 cm garas, saglabājas 6...12 gadus. Pumpuri ar gaišām zvīņām, bez sveķiem. Čiekuri gari, ar izvirzītām gaišākām sēklzvīņām. Savrup augoši koki sāk ražot 30...40 gadus veci, bet audzēs tikai 60...70 gadu vecumā. Sēklu gadi atkārtojas ik pēc 2...5 gadiem. Līdz 15...20 gadiem aug lēni, vēlāk daudz ātrāk. Paēncietīga suga. Prasa auglīgas, valgas un irdenas augsnes. Cieš no sakņu trupes. Nepanes pilsētas un rūpniecības gaisa piesārņojumu. Latvijas A un centrālajos rajonos cieš no ziemas sala un vēlās pavasara salnās. Savvaļā Vidus un D Eiropas kalnos, Latvijai tuvākā atradne neliela platība Belovežas gāršas rezervātā. Kurzemes vecajos parkos samērā bieži, vietām dabiski atjaunojas. Meža kultūrās Šķēdes mežniecībā Talsu rajonā izrādījusies kā perspektīva suga.

A. balsamea (L.) Mill. – balzama baltegle ir otrā lieluma koks ar vidēji slaidu stumbru, jaunībā ar pelēku, gludu mizu ar daudz sveķu pūslīšiem; vecākiem kokiem miza tumša ar plēkšņu krevi, bet slaidā galotne noapaļojas un nereti sažuburojas.