Kāpēc civilizāciju sadursmē augsti attīstītās

Daudzi zinātnieki vēsturi raksturo kā ciklisku procesu, kurā lielas sabiedrības uzplaukst, to civilizācijas sasniedz spožu kulmināciju un tad pēkšņi beidz pastāvēt. Dažas no pasaules pirmajām civilizācijām strauji attīstījās no maziem ciematiņiem, līdz kļuva par varenām valstīm un tad it kā negaidīti sabruka. Kad spāņi (konkistadori) un portugāļi ieradās Amerikas kontinentā, viņi neko nezināja par acteku un inku kultūrām, varenajām impērijām un bagātajām pilsētām. Patiesība par šo Amerikas kultūru bojāeju ir asiņaina un nežēlīga, proti, iekarotāji ar kristīgās ticības un eiropiešu civilizācijas izplatītāju masku, turēdami vienā rokā krustu, otrā zobenu, nesdami nāvi, postu un verdzības jūgu, tumsību un nabadzību, iebrukuši tālajās aizjūras zemēs. Tā sākās koloniālisms, tā dzima kapitālisms, zelts tā sākās svešu zemju sagrābšana, izlaupīšana un kolonizēšana.

Nonākuši citos kontinentos, eiropieši iepazina svešo zemju reliģiskos ticējumus, valsts organizāciju, mākslu, zinātni un sadzīves ieražas. Iemesli Amerikāņu kultūras bojāejai ir visdažādākie. Pirmkārt, atklājējus tālajās zemēs bija atvedusi kāre pēc bagātībām, gan Spānijā, gan arī Portugālē karaļa dienestā pieteicās arvien jauni un jauni izputējuši muižnieki, lai varētu doties bagātību meklējumos. Šī mantkārība mudināja postīt un laupīt šajās zemēs.

Otrkārt, eiropieši bija svēti pārliecināti, ka kristīgā ticība ir vienīgā pareizā, tādēļ viņi nemaz nekavējās apspiest un slepkavot citādi domājošos.

Ceturtkārt, Amerikā ļoti liels skaits indiāņu zaudēja dzīvību arī no eiropiešu ievazātajām slimībām tīfa, masalām un bakām, indiāņiem nebija nekādas imunitātes pret šīm eiropiešu slimībām.