Es gribētu dzīvot PSRS, jo....
Stāsti par to kā bija toreiz, kad Latvija bija PSRS sastāvā, bieži vien ir dzirdēti no vecākiem. Es nemaz īsti nezinu vai vēlētos dzīvot PSRS sastāvā, bet liekas, ka tajos laikos viss nāca vieglāk.
Par to kā Latvijas tautai klājās , kad tā bija PSRS sastāvā, vairāk ir dzirdēti pozitīvie, nevis negadīvie faktori. Cilvēki bija nodrošināti ar darbu, un nebija mūsdienās tik ļoti aktuālā bezdarba jautājumu. Cilvēki tika nodrošināti ar sociālajām garantijām. Bērnudārzi, izglītības iespējas, medicīna - tika sniegti par velti, kas manuprāt ir viens no pozitīvākajiem aspektiem šajā laikā. Cilvēkiem pat prātā nenāca doma par dažādu streiku un piketu rīkošanu dēļ zemajām algām, jo tādas nemaz nebija. Visu pakalpojumu un preču cenas stipri atšķīrās no mūsdienu inflācijas pakļautajām cenām. Dzīvokļu īre, kinoteātra , teātra un dažādu kultūras pasākumu apmeklēšana bija stipri vien lētāka.
Latvijas laukos tika stipri attīstīta meliroācijas sistēma - purvi tika pārvērsti pļavās, proti , auglīgā zemē. Šis process stipri paaugstināja Latvijas zemkopības izaugsmes iespējas, jo vairāk nebija tik daudz nelietderīgo un neizmantojamo purvu.
Tika organizēta komjauniešu kustība Latvijā, kas dzīvi padarīja stipri vien interesantāku un pastiprinājās atbildības sajūta jauniešu vidū. Tika uzņemti tikai labākie. Rīkoja dažādus pasākumus un talkas, kas neļāva jauniešiem savu laiku pavadīt nelietderīgi, kā bieži vien tas ir mūsdienās.
Šis laiks PSRS katram saistās ar savām vērtībām un uzskatiem, bet man ir radies priekšstats ka daudziem tas ir bijis pozitīvs laiks. Man būtu ļoti grūti, dzīvot kolhozu sistēmā, jo es pārāk esmu pieradusi pie mūsdienu dzīves ērtībām – internets, mobīlie telefoni, lielveikali un citas lietas. Cilvēkiem bija citas vērtības kā tagad, un jaunieši vairāk iesaistījas savas valsts sabiedriskājā darbā.
