Pēc daudzu domām jaunieši tādējādi vienkārši vēlas izcelties,parādīt savu attšķirību, nepiederību pieagušajiem, citiem vārdiem-izlēkt. Taču manuprāt, “jaunieši vienkārši tā runā” un “aiz pieraduma”. Manuprāt neviens nerada vārdus, lai norobežotos. Protams, jauniešu valoda palīdz distancēties no pieagušajiem, taču tas nav pašmērķis. Jauniešu valoda atšķiras no pieaugušo valodas. Tajā ir vairāk izteicienu no citām valodām, tā ir brīvāka nekā literārā un jaunieši vairāk spēlējas ar valodu.
Tie vienkārši rodas starp draugiem,un tiek pārņemti no citām valodām un izplatās tālāk. Katrs dzirdēto vārdu pārveido pa savam, un rodas aizvien jauni un jauni “jauniešu vārdi”.
Jaunieši bieži vien nezina ko nozīmē viņu lietotie vārdi, tas sevišķi attiecas uz 12-13 gadus vecajiem bērniem, kuru leksikā stabile vietu ieņem rupjāki un mazāk rupji kalki no krievu valodas.
Jauniešu vecāki rūpējas mājās, lai viņu bērni runāti pareizi,nelietotu rupjus vārdus. Visbiežāk par lamu vārdiem vai par kādu vārdu, kas pieder barbarismiem vai žargonismiem, aizrāda mamma. Jo, starp citu, meitenēm un zēniem jauniešu valodas lietošanas motīvi atšķiroties,meitenes ar tās palīdzību biežāk izsaka jūtas vai arī cenšas pievērst zēnu uzmanību, kamēr zēni to dara lai izceltos draugu vidū.
Zēnu vidū vēl aizvien tiek lietoti rupjie un substandarta vārdi,īpaši krievu izcelsmes, vārdi. Puiši arī precīzāk zina to izcelsmi un nozīmi.
Un es nesaprotu kapēc vecākiem cilvēkiem nepatīk “mūsu valoda”. Ir skaidrs, ka daži no mums kā runā tā arī raksta. Lieto visus tos pašus vārdus, kurus lieto arī srunājoties. Taču ir arī tādi kuri redz to atškirību kas pastāv starp runājamo leksiku un rakstāmo.
