Karburatori: motora darbības ierīce

1) Jāizsmidzina degviela pēc iespējas sīkākas daļiņas un labi jāsajauc ar gaisu.

Degviela ieplūst pludiņkamerā no tvertnes pa cauruļvadu. Pludiņamerā atrodas pludiņš, kas iedarbojas uz adatveida vārstu. Kad degviela piepildījusi pludiņkameru līdz vajadzīgajam līmenim, pludiņš piespiež adatveida vārstu pie ligzdas, pārtraucot degvielas ieplūdi. Degvielas līmenim pazeminoties, pludiņš pārvietojas uz leju un adatveida vārsts ļauj degvielai ieplūst pludiņkamerā. Jo lielāks degvielas patēriņš, jo zemāks tās līmenis pludiņkamerā un lielāks caurplūdes šķēlums veidojas

starp adatu un ligzdu degvielas izplūdei. Pludiņkamera caur

kanālu savienota ar gaisa ieplūdes cauruli. Kanāls nepieciešams

vienādai gaisa spiediena uzturēšanai pludiņkamerā un gaisa ieplūdes caurulē.

Visaugstākais degvielas līmenis pludiņkamerā ir 1 1,5 mm (attālums) zemāks par smidzinātāja augšgalu. Tas novērš degvielas iztecēšanu pie nestrādājoša motora.

Gaisa ieplūdes caurulē ievietots difuzors. Tā šaurākajā daļā atrodas smidzinātāja gals. Difuzors nepieciešams, lai paaugstinātu gaisa plūsmas ātrums caur karburatoru un palielinātu retinājumu pie smidzinātāja.

Aiz difuzora caurulē atrodas droseļvārsts, kas savienots ar akselatora pedāli. Vadītājs, spiežot pedāli, maina droseļvārsta stāvokli un regulē padotā degmaisījuma daudzumu motora cilindros. Jo vairāk ir atvērts droseļvārsts, jo lielāks daudzums degmaisījuma nokļūst cilindros un lielāku jaudu attīsta motors. Caurules posmu no difuzora sākumā līdz droseļvārsta asij sauc par samaisīšanos kameru.

Ieplūdes takts laikā motora cilindrā rodas retinājums. Tā kā ieplūdes vārsts ir atvērts, retinājums rodas arī samaisīšanās kamerā. Motoram darbojoties, gaiss plūst no ieplūdes caurules augšas, caur samaisīšanas kameru uz leju. Lielāko pretestību gaiss sastop difuzora sašaurinājumā. Te gaisa plūsmas ātrums palielinās, bet spiediens samazinās. Spiediena starpība pludiņkamerā un difuzorā paaugstina degvielas līmeni smidzinātājā. Degviela izplūst difuzorā, izsmidzinās sīkos pilienos, daļēji iztvaiko, sajaucas ar gaisu, un degmaisījums gar droseļvārstu nonāk ieplūdes kolektorā un tālāk motora cilindros. Cilindros degmaisījums piejaucas atliku gāzēm un veido darba maisījumu. Smidzinātājā ieplūstošo degvielas daudzumu ietekmē ne tikai spiediena starpība pludiņkamerā un difuzorā, bet arī žiklera kalibrēta urbuma izmēri un līmenis pludiņkamerā.

Pēc degmaisījuma plūšanas virziena ir augšupplūstoša, lejupplūstoša un horizontāli plūstoša degmaisījuma karburatori.

Visbiežāk izmanto lejupplūstoša degmaisījuma karburatorus, jo tad nav nepieciešamība pēc liela gaisa ātruma, lai degvielu no smidzinātāja paceltu uz augšu.Bet tam degmaisījuma ieplūšanu cilindros veicina tā pašmasa. Šādu karburatoru novieto virs ieplūdes kolektora, kur ērti iespējams veikt tehniskās apkopes un remonta darbus.

1) Visu kameru vienlaicīgas darbības karburatorus, kad droseļvārsti atveras vienlaicīgi;

Vienkāršākā karburatora sagatavotā degmaisījuma sastāvs atkarīgs no retinājuma difuzora. Kad, slodzei pieaugot, droseļvārstu atver, gaisa plūsmas ātrums un retinājums karburatora difuzorā palielinās. Tā rezultātā palielinās arī no smidzinātāja ieplūstošais degvielas daudzums, turklāt straujāk nekā gaisa daudzums, tāpēc degmaisījums kļūst pārāk trekns. Lai degmaisījuma sastāvs automātiski pielāgotos jebkuram motora apgriezienu skaitam un jebkurai slodzei, vienkāršākais karburators ir jāpārveido un jāpapildina, tas vajadzīgā sastāva degmaisījumu sagatavo pie noteiktas slodzes.