Karlheinc Štokhauzens: mūzikas modernisma līderis

Karlheincs Štokhauzens bija viens no nozīmīgākajiem un reizē pretrunīgākajiem divdesmitā gadsimta un divdesmit pirmā gadsimta sākuma komponistiem, ko mēdz dēvēt arī par „vienu no lielākajiem 20.gadsimta mūzikas sapņotājiem” un elektroniskās mūzikas pionieri. Kā teicis pats Štokhauzens – "tas, kas šodien ir nepierasts, moderns, rīt kļūs par ikdienu". Pārņemot Antona Vēberna izstrādāto serializācijas metodi (mūzikas elementu integrāciju), Štokhauzens to paplašināja arī attiecībā uz skaņdarba formveidi un telpiskumu.

K.Štokhauzens ir dzimis Modrātes ciemata „pilī”, kas tolaik kalpoja par tā apgabala dzemdību namu. Viņa tēvs bija skolotājs, bet māte turīgas lauksaimnieku ģimenes atvase, tomēr Štokhauzena bērnība nebija tik rožaina, kā varētu likties. Sešu gadu vecumā viņa māte tika ievietota psihiatriskajā slimnīcā, bet tēvs tai laikā kļuva par nacistu entuziastu un vēlāk arī cīnījās Austrumu frontē, no kuras tā arī nepārnāca. Štokhauzens atminējās, kā bērnībā dzirdējis marša dziesmas, ko vienā laidā atskaņoja radio; šī pieredze viņā izraisīja paliekošu nepatiku pret regulāru atkārtotu ritmu mūzikā. Toties zēnu dziļi ietekmēja Vācijas lauku katoļu rituāli, jaunu meiteņu Lieldienu procesija vēlāk parādās vienā no Licht (Gaisma) cikliem, kam Štokhauzens veltīja pēdējos trīs savas dzīves gadus.

No 1947. 1951.gadam Štokhauzens studēja pedagoģiju un klavieres Ķelnes Konservatorijā un muzikoloģiju, filozofiju un ģermānistiku Ķelnes Univesitātē. 1952.gada janvārī viņš ieradās Parīze un sāka apmeklēt estētikas un analīzes stundas pie Olivjē Mesjāna. Mesjāna eksperimenti aritmētisko formu paplašināšanā ārpus toņa augstuma, lai aptvertu ritmu, tembru un dinamiku, apstiprināja Štokhauzena uzskatus, ka šis ir ceļš uz priekšu. Bet nākamajos pāris gados viņš seriālisma idejas ienesīs pavisam jaunā teritorijā.