Kārlis Lielais – ”Eiropas tēvs’’?

Kārlis Lielais prata sadarboties ar baznīcu, tādēļ, sekojot sava tēva paraugam, turpināja sevi saukt par Romas aizbildni. Šī aizbildniecība pamatā izpaudās kā palīdzība ar karaspēku. Ne velti 800. gadā Romā pāvests Kārli Lielo kronēja par ķeizaru pateicībā par romiešu sacelšanās apspiešanu un pāvesta varas atjaunošanu. Tā Rietumeiropas politiskajā apritē atkal atgriezās jēdzieni „imperators” un „impērija”. Nu viņa valdnieka rangs bija līdzvērtīgs Konstantinopoles imperatora titulam.

Tā kā franki bija dedzīgi karotāji, nemazāk aizrautīgā imperatora pavadībā tika veikti daudzi nozīmīgi karagājieni un gūtas uzvaras, kā galvenais mērķis bija ne tikai jaunu teritoriju iegūšana un tajās dzīvojošo iedzīvotāju pakļaušana, bet arī valsts robežu stiprināšana un tautu pievēršana kristīgajai ticībai. Frankiem pakļāvās langobardi, sakši, bavāri, avāri un slāvi, pilnībā atzīstot Kārļa Lielā vispārējo autoritāti. Lai gan karagājiens uz Spāniju bija neveiksmīgs, kā atgādinājums par to daudzās viduslaiku pilsētās bija novietotas Rolanda statujas par godu Ronsevalas kaujā bojā gājušajam drosmīgajam bruņiniekam Rolandam. Panākumus karos un kaujās noteikti sekmēja arī karagājienu rūpīga plānošana, karaspēka vienotība un saliedētība. Franku valsts bija izpletusies teju pa visu Rietumeiropu, Kārlis Lielais nu bija valdnieks visā šinī teritorijā.

Kā vienu no Kārļa Lielā ievērojamākajiem veikumiem varētu minēt izglītības sekmēšanu.