Kārlis Ulmanis-kas viņš bija.
Kārlis Ulmanis-cilvēks, kurš mums devis ko vērtīgāku par zeltu. Tieši viņš bija tas, kurš spēja saturēt tautu vienotu smagajos kara gados un ar savām runām aizgrābt jebkuru klausītāju. Ulmaņa vārdi nebija tukši, bet gan kā balsts un apgaismība, kas iedvesa ticību. Ulmanis savā valdīšanas laikā saprata, ka valdniekam ir jāpiemīt varai pār savu tautu. Viņš prata pateikt stingrus vārdus, kas tautu uzmundrina. Tieši šī iemesla dēļ Ulmanis ieguva tautas ticību un varu pār to. Ulmaņa ideāls bija latviska, būtībā lauksaimnieciska, neatkarīga, saimnieciski nodrošināta neitrāla Latvija. Ulmanis bija dedzīgs patriots un vēlējās Latviju, kurā ceturtā daļa iedzīvotāju bija nelatvieši, padarīt par spilgti latvisku zemi.
1918. gadā Ulmanis tika ievēlēts par Pagaidu valdības Ministru prezidentu, šis notikums uzskatāms par Kārļa ,,uzvaras gājiena’’ sākumu. Tikko Ulmanis bija ieņēmis Ministra prezidenta amatu, viņš izveidoja valsts apvērsumu – atlaida 4. saeimu, ieviesa valstī autoritāru režīmu. Laikā, kad Ulmanis bija pie varas – 4 gadus viņš bija par autoritāro režīmu, tādēļ var teikt, kad tieši šī režīma ieviešana Ministru prezidentu padarīja slavenu. Cilvēki tik tiešām sāka sajust, ka ir sākušās pozitīvas pārmaiņas un, ka beidzot pie varas būs cilvēks, kas spējīgs sakārtot valsti. Kārlis Ulmanis cilvēkiem mācīja nebaidīties no bijušā, sakot: ,,Jo vairāk skatīsimies savā pagātnē jo stiprāki būsim!” Vienkārši cilvēkiem bija grūti atcerēties pagātni, jo pirms pavisam neilga laika bija karša! 1. pasaules karš tiešām bija postošs, tādēļ tas ir pašsaprotamie, ka nevienam cilvēkam, kas ir piedzīvojis šo karu, nav labas atmiņas. Protams, arī pats Ulmanis zināja cik bīstami ir kaimiņi, lai arī bija noslēgts pamiers. Kārlis vienkārši gribēja ,,atsvaidzināt’’ latviešu atmiņu un ievies tajos tādu apņēmības sajūtu, lai tie gribētu, ka kara gadījumā Latvijas teritorija paliks neskarta. Kārlis Ulmanis bija cilvēks ar stipru gribasspēku!
Ulmaņa diktatūras laikā tika gūti neapstrīdami panākumi lauksaimniecībā un valsts saimniecības izveidošanā, tomēr, gribēdams tautai palīdzēt un sagādāt tai labāku nākotni, viņš īstenībā atņēma tai pašlemšanas tiesības, privātsaimniecību lielā mērā pakļāva valsts kontrolei un daļēji pārvērta valsts saimniecībā. Vēl ievērojamāki panākumi tika sasniegti izglītības un kultūras jomā - pieaugošas Kultūras fonda aktivitātes, Lauksaimniecības akadēmijas, Latvijas Vēstures institūta un Tēvzemes balvas iedibināšana, Brāļu kapu celtniecības nobeigšana, uzceltas daudzas monumentālas celtnes un pieminekļi, īpaši skolu celtnes provincē. Uzplaukuma laikā atklātas pat 94 skolu jaunceltnes gadā. Šajā laikā tika uzcelta arī Ķeguma spēkstacija, jauni dzelzceļi, sākta vietējo izrakteņu kūdras un kaļķakmens plašāka izmantošana ražošanā un enerģētikā, plauka un modernizējās lauksaimniecība, paplašinājās eksports, stabilas bija finanses un nauda.
Kārlis Ulmanis bija cilvēks ar patiesu mīlestību pret tautu un gribasspēku padarīt to labāku. Viņš bija tautas sirds, kas viesa tautā uzticību. Tika ieviestas nopietnas pārmaiņas, kas veda uz labu. Tautas atmiņā Kārlis Ulmanis paliks kā pārliecinošs līderis. Patiess cilvēks ar sirdi un siltām jūtām pret saviem tautiešiem, kas sirdī kā māsas un brāļi. Gadi iet un pie varas nāk citi prezidenti ,tomēr Kārli Ulmani aizstāt nespēs neviens ,jo tādai personībai kā viņš, līdzināties nespēs neviens!
