Kārlis Ulmanis: valsts iekārta un politika

Izglītība: Bērzes pamatskola, pēc tam mācījies Aleksandra pilsētas skolā Jelgavā, vēlāk – reālskolā, kuru pabeidza 1896.gadā. 1897.gadā viņš beidza piensaimniecības kursus Austumprūsijā. 1902.gadā Ulmanis iestājās Cīrihes Politehniskā institūta lauksaimniecības fakultātē, bet sākot ar 1903.gadu, studijas turpina Leipcigas Lauksaimniecības institūtā, kuru beidza 1905.gadā ar agronoma grādu. 1909.gadā viņš beidz Nebraskas Universitātes lauksaimniecības institūtu.

Izcelsme: Tēvs – Bērzes pagasta Udzes „Pikšu” māju saimnieks

Biogrāfijas fakti:1905.gadā K.Ulmanis strādāja par Kauguru lauksaimniecības biedrības agronomu un žurnāla „Lauksaimnieks” redaktoru.

Sakarā ar amnestiju 1913.gadā viņš atgriežas dzimtenē, un strādā par agronomu Baltijas lauksaimniecības biedrībā.

1917. gadā viņu ievēlēja Vidzemes zemes padomē. Padome savukārt ievēlēja Ulmani par Vidzemes vicegubernatoru.

1918.gada 17.novembrī nodibina tautas padomi, kas vienbalsīgi ievēlēja Kārli Ulmani par Ministru prezidentu.

1940.gadā 21. jūlijā nodot valsts vadītāja pilnvaras A .Kirhenšteinam.

Miris: Sveša zemē, nezināmā vietā. Daži vēsturnieki uzskata, ka Ulmanis ir miris 1942.gadā 20.septembrī Krasnovodskas cietumā. Pēc liecinieku stāstījumiem apglabāts Krasnovodskas kapsētā.

II. Personiskās īpašības: Dedzīgums, patriotisms, latviskā sirdsdegsme, aotoritārists, stipra griba, līderis, taupīgs, vientuļš, noslēgts, enerģētisks organizatorisks... Kārlis Ulmanis draugus neizvēlējās pēc cilvēciskajām īpašībām, bet lietišķā saskarsmē.

Ulmanis nebija tik daudz, domātājs kā darītājs, kas paļāvās uz savu intuīciju. Viņš necieta ilgu vilcināšanos, bija izcili apdāvināts politiķis, kam raksturīga dzelzs griba, milzīga enerģija ,rīkotāja un organizatora spējas, fanātiska darba mīlestība, pieticība personiskajā dzīvē, dziļš un patiess patriotisms. Par saviem nodomiem nevienam nestāstīja.

1902.gadā vada piensaimniecības kursus Bērzē, pateicoties viņa aktīvajai darbībai 1904. gadā nodibinās pirmās lopkopības pārraudzības biedrības.

1917.gada 12.maijā nodibina Latviešu zemnieku savienību. Kad 1917.gada 3.septembrī vācu armija ieņēma Rīgu, Ulmanis darbojās tā sauktajā demokrātiskajā blokā .Pēc Vācijas kapitulācijas K.Ulmanis 1918.gada 15. novembrī sasauca valkā Zemnieku savienības padomes sēdi, kas nolēma ka jāproklamē Latvijas valsts un jāsadarbojas ar visām politiskajām partijām, kas atzīst Latvijas neatkarību.1918.gada 17.novembrī nodibina tautas padomi, kas vienbalsīgi Kārli Ulmani ievēlēja par Ministru prezidentu.