Karls Orfs: komponista dzīve un darbi
Uz mūsu gadsimta mūzikas fona Karla Orfa skaņdarbi skan neparsti. Viņu neslavē par tradīciju ievērošanu un nekritizē par avangarda trūkumu. Viņa mūzikai raksturīga reta īpašība – tā ir eleganti vienkārša, un iekaro jebkuru auditoriju. Grāmatās par komponistu ir sniegtas ļoti skopas biogrāfiskās ziņas. Pats Orfs uzskatīja, ka viņa privātās dzīves sīkumi nevarētu būt interesanti pētniekiem, bet autora cilvēciskās īpašības it nemaz nepalīdz saprast viņa skaņdarbus.
Karls Orfs ir dzimis 1895. gada 10. jūlijā oficieru ģimenē Bavārijā, Minhenē. Orfs tur pat mācījās Mūzikas mākslas akadēmijā. Pēc tam daži gadi tika veltīti diriģēšanas mākslai – vispirms Minhenē, bet vēlāk Manhēmas un Damštadtas Dramatiskajos teātros. Šajā laika posmā parādījušies agrīnie komonista skaņdarbi, taču tie caurstrāvoti ar radošā eksperimenta garu, ar tieksmi apvienot vairākus dažādus mākslas veidus mūzikā. Orfs neviedo savu stilu uzreiz.
Tāpat kā daudzi jauni komponisti arī viņš iziet cauri aizraušanām un savaldzinājumam. 20 gadu vecumā viņš ir aizrāvies ar tolaik moderno literatūras simboliku. Īpaši viņu saista ģeneālā Klaudio Monteverdī mūzika, kas ir arī operas pamatlicējs. Orfs rada Montiverdī "Orfa" brīvu improvizāciju, "pārtulkojot" 17. gadsimta mūziku mūsdienas mūzikas valodā. Tā pat viņš rediģē fragmentus no Monteverdī operas "Ariadna". Tajā pašā laikā Orfs saglabā savu "līdzautora" intonāciju. Aizraujoties ar 16. gadsimta mūziku, viņš sakomponē skaņdarbu "Mazs koncerts čembelo un pūšamajiem instrumentiem", pārsteigdams ar savu eleganto vienkāršību. Viss sakomponētais līdz 30 gadu vidum bija ļoti interesants, tacu neieinteresēja klausītājus. Vācijā šajos gados pastāvīgi parādījās jauni skaņdarbi, jauni vārdi, jauni žanri. Tieši tādēļ lielajā mūzikas daudzumā Orfa vārds skanēja nevisai bieži.
Neviltotus panākumus un atzinību Orfam atnesa skatuves kantāte "Burāno Karmīna" (Кармина Бурана) (1937) pirmizrāde, kas vēlāk kļuva par triloģijas "Triumfi" (Триумфы) pirmo daļu.
