Kas ir dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets

Kas ir dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets, nosaka likums ģPar dzīvojamo telpu īriģ, konkrēti, 3. pants. Šis likums nosaka un regulē arī visus pārējos punktus, kurus aplūkošu pirmajā jautājumā.

Dzīvojamās telpas īres līguma būtiska sastāvdaļa ir dzīvojamā telpa. Termins ģdzīvojamā telpaģ apzīmē visu to, kas izīrēts apdzīvošanai kopā ar palīgtelpām un ierīcēm, proti, istaba, vairākas istabas, dzīvoklis, virtuve, gaitenis, palīgtelpas, saimniecības telpas, māja. Dzīvojamās telpas, šī termina visplašākajā nozīmē, nepieciešama sastāvdaļa ir dzīvojamā istaba. Ja nav izīrēta kaut viena dzīvojamā istaba, bet vienīgi tikai palīgtelpa (virtuve, koridors) vai saimniecības telpa vai ēka, tad tas nav dzīvojamās telpas īres līgums. Šīs attiecības likums ģPar dzīvojamo telpu īriģ neregulē.

Ja izīrēts ne viss dzīvoklis, bet dzīvokļa daļa (viena vai vairākas istabas), tad tai jābūt izolētai telpai, t.i., jābūt atsevišķai izejai un koplietošanas telpām (palīgtelpām). Nevar būt īres līguma priekšmets viena no savā starpā saistītām istabām (caurstaigājamā vai aizcaurstaigājamā istaba).

Dzīvokļa īpašnieks (mājas vai mājas daļas īpašnieks, privatizēta dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu mājā) sava paša dzīvoklī var izīrēt arī istabas daļu (gultas vietu) vai caurstaigājamu istabu, vienu no savā starpā saistītām istabām, t.i., neizolētu istabu.

Nedrīkst slēgt īres vai apakšīres līgumu ar personu, kura nav saņēmusi uzturēšanās atļauju Latvijas Republikā. Ja personai ir termiņuzturēšanās atļauja, īres līgumu var slēgt uz atļaujā norādīto laiku (termiņu) bez tiesībām uz īres līguma atjaunošanu. Šis norādījums attiecināms arī uz īrnieka »imenes locekļiem. Nevar ievietoties un nevar kļūt par īrnieka »imenes locekli persona, kurai nav izsniegta uzturēšanās atļauja Latvijas Republikā.

Ja īrnieka ģmenes loceklis ir nepilngadīga persona un dzīvojamā telpā nav citas pilngadīgas personas, īres līgums slēdzams ar nepilngadīgās personas aizbildni nepilngadīgā vārdā.

Nav spēkā īres līgums, ko slēdzis valdītājs, kas valdījumu ieguvis prettiesiski.

Īres līguma noslēgšanas nepieciešams nosacījums valsts dzīvokļu fondā ir atbilstošas valsts institūcijas (piemēram, attiecīgas ministrijas) lēmums, ar kuru apstiprināts dzīvokļu fonda pārvaldītāja (izīrētāja) priekšlikums piešķirt brīvās dzīvojamās telpas īres tiesības norādītai personai.

Pašvaldību dzīvokļu fondā lēmumu par īres tiesību piešķiršanu pieņem attiecīgā pašvaldības institūcija. Līgumu par dzīvojamo telpu īri abos gadījumos slēdz dzīvojamās mājas pārvaldītājs (izīrētājs) ar fizisko personu, kurai kā īrniekam piešķirtas īres tiesības.

Pretendentu reģistrēšanu, lai saņemtu valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājuma risināšanā, organizē attiecīga pašvaldības institūcija likumā “Par valsts un pašvaldību palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” paredzētā kārtībā. Reģistrācijas grupas (šī likuma 6. pants) un īres tiesību piedāvājumu secību (šī likuma 11. pants) nosaka pašvaldības, ievērojot likuma noteikumus par sociāli mazaizsargāto un maznodrošināto priekšrocības tiesībām.