Kas ir erotika?

Par erotiskās dziņas būtību ir vairāki uzskati: 1. Naturālistiskais uzskats erotisko dziņu uzskata par seksuālo dziņu kura ir refleksa un līdz ar to tai ir acumirkļa raksturs. 2. Bioloģiskais uzskats to izskaidro to ar sugas turpināšanas dziņu. 3. Spirituālistiskais ( jaunplatonisma radīts un kristiānisma pilnveidots ) uzskats erotisko dziņu uztver kā dzīvniecisku un neiederīgu cilvēka dabā.

Visi šie iepriekšminētie uzskati ir vienpusīgi, taču erotiskā dziņa ir kompleksa un ietver sevī veselu rindu elementāru iedzimtu dziņu, kas izšķiramas kā vienas totalitātes dažādas puses. 1. Palīdzības jeb kopðanas dziņa (izpaužas laulībā kā savstarpēja sekmēšana saimnieciskā ziņā). 2. Erotiskā dziņa satur arī biedrošanās dziņu ( tā ir tieksme uz kopību, bet tai pievienojas arī dzimuma dzīve). 3. Padošanās jeb paklausības dziņa (ko parasti atvasina no bailēm, lai gan īstenībā produktīvā paklausība ir īpaša dziņa) parādās griba labprātīgi padoties otrai personai, kas šķiet pārāka ar savām garīgām vērtībām.

Erotiskajai dziņai ir tuvs sakars ar estētisko dziņu. Erotisku noskaņojumu var uzskatīt par estētiskās attieksmes īpašu gadījumu, kur mīlamā persona viņas partnerim šķiet pati pilnība un visa ideālā iemiesojums. Erotiskā dziņa pilnībā uzplaukst laulībā, jo tikai te, saimnieciskas kopdzīves veidā var pilnīgi realizēties kopības un kopšanas dziņa.

Eksistē dažādas mīlestības (dzimtenes, bērnu ...), taču mūs interesē mīlestība erotiskās dziņas nozīmē. Dzimuma mīlai īpašu nokrāsu piešķir juteklība. Seksuālā juteklība mēdz būt vienota ar maigumu, kas īstenībā ir kopšanas dziņas pavadonis, bet tā kā pilnīga erotiskā dziņa arī izsauc kopšanas dziņu, tad jutekliskās iekāres vienība ar maigumu ir viegli saprotama.

Cilvēces vēsturē izšķiramas trīs erotiskās dziņas attīstības pakāpes. 1. Senie laiki, kad valda kaila juteklība un dzimuma dziņa ir bezpersoniska – katrs vīrietis ņem kuru katru sievieti. 2. Viduslaiki, kad mīla ir duālistiska. No vienas puses valda izlaidība, no otras kristīgā baznīca atzīst tikai garīgo mīlu, juteklisko uzskata par cilvēka necienīgu. Personībai dzimstot, uzplaukst garīgā mīla.

Pēc Vilhelma Šmida domām arī filosofija savā būtībā ir erotikas māksla, jo filosofijai, tāpat kā erotikas mākslai ir nepieciešama īstenība.