Kas mani saista Annas Sakses darbā “Pasakas par ziediem ”

Annas Sakses pasakas ieved dažādu ziedu pasaulē. Šeit cilvēki atklāj puķu īpašības un raksturus, jo lielākoties puķes rodas no cilvēkiem, kuri varonīgi iet bojā. Citas puķes savus raksturus iegūst notikumu gaitā, kur vienmēr ir arī cilvēks. Cilvēku likteņi ir nežēlīgi, un šo likteņu rezultātā rodas ziedi, kas saglabā šo cilvēku raksturus un ir piemiņa. Ļoti daudz pasaku atbilst šodienas dzīves īstenībai, jo notikumi ir ļoti līdzīgi tiem, kuri notiek tagad pie mums. Tādēļ arī man tie liekas saistoši, jo man nav vienaldzīgs latviešu tautas liktenis, jo es esmu tās sastāvdaļa. “Pasakās par ziediem” atklājas dzīves reālā aina. Viss, par ko stāstīts šajās pasakās, atbilst vistīrākajai patiesībai. Protams, ka viss jau nav jāsaprot tik tieši, kā tas ir pasakā.

Mūsu tautā ir skauģi un atriebēji(Ziemeļvēji), jo tiem nepatīk, ja kādam kaut kas ir skaistāks. Tie visu cenšas iznīcināt. Bet ir jau arī cilvēki(zīlītes), kas nav ļauni un palīdz nosargāt citiem skaistumu, jo skaistums dara cilvēkus labākus un saticīgākus. Daudz mūsu vidū ir tādu pakalpīgu pļāpu(vārnas), kas, paši nevarēdami nekādu ļaunumu nodarīt, cenšas pakalpot tiem, kam ir spēks un vara (Ziemeļvējiem).

Tā ”Pasakas par ziediem” mani ieveda dzīves īstenībā. Tikai pašam vajag šīs pasakas izprast un sasaistīt. Mani tās tūdaļ sasaistīja ar šodienu, ar to, kas notiek ar manu tautu.