Ķermenis – dvēsele – gars vai ķermenis, matērija – gars; psiho – fiziskā problēma

No visām problēmām, ar kurām ir saskārušies cilvēki savā pastāvēšanas vēsturē, vissamezglotākā un sarežģītākā laikam ir paša cilvēka izzināšanas problēma. Lai cik daudzos virzienos ir pētīts cilvēks, un lai cik daudz teoriju ir izvirzīts par cilvēku, vienalga atradīsies kāda cilvēku grupa vai arī paša cilvēka tādas iezīmes, kuras atšķirsies no tā rāmja kurā viņu mēģinās ierāmēt. Nevienprātība un strīdi, neraugoties uz vienu un to pašu faktu pasauli , rodas tāpēc, ka cilvēki savu atšķirīgo pamatpieņēmumu dēļ nonāk pie atšķirīgiem skaidrojumiem. Pasaulē ir apmēram 5 miljardi cilvēku un starp viņiem nevar sameklēt divus līdzīgus cilvēkus, kas būtu vienādi gan pēc izskata, gan pēc uzvedības un rīcības. Un jo vairāk cilvēku pēta, jo daudzšķautnaināks un daudzveidīgāks tas kļūst. Cilvēku mūsu dienās pēta tādas zinātnes, kā astroloģija, teoloģija, filozofija, literatūra, kā arī daudz dažādas sociālās zinātnes. Bet neskatoties uz to cilvēks un viņa darbība ir radījusi pasaulē apkārtējās vides piesārņotību, kodolatkritumus, globālo siltuma efekta sākšanos, terorismu, narkomāniju, rasu diskrimināciju, karu un nabadzību. Mūsu dienās vairāk nekā jebkad ir radusies vajadzība pēc šo problēmu ātrākas atrisināšanas, un šeit būtu liela loma Dieva vārda izpratnei un sekošana tam.

Pirmo reizi par cilvēka dziļāku izpēti sāka runāt jau grieķu un romiešu laikos. Viņi mēģināja izzināt cilvēka iekšējo pasauli un mēģināja arī dalīt to. Arī jēdzienu par cilvēka trihotomo un dihotomo uzbūvi savos tapšanas pirmssākumos sāka aplūkot baznīca, kura savos pētījumos balstījās uz svētajiem rakstiem. Kā pamatu cilvēka trihotomai dabai kalpoja 1Moz. 2.7.:” Un Dievs Tas Kungs radīja cilvēku no zemes pīšļiem un iedvesa viņa nāsīs dzīvības dvašu; tā cilvēks tapa par dzīvu nephesh” .Bet tas diemžēl ir tikai Bībeles tulkojums, kurā nav dziļāk izprasta senebreju valodas būtība. Daudzi pētnieki senebreju valodai ir piegājuši tulkojot to burtiski. Senebreju vārdi nephesh, ruah, bazar un leb ,grieķiskā tulkojumā psihē, pneuma, soma, sarks un kardia tiek tulkoti, kā sirds, dvēsele, miesa un gars. Bet senebreju valodai nav svarīgi cilvēku iekšējie modeļi, bet gan tā izsaka kompleksās pieredzes formu. Un līdz ar to vārdus nephesh, basar, ruah un leb ir jāsaprot, kā, cilvēks ar neapmierinātām vajadzībām, nevarīgais cilvēks, pilnvarotais cilvēks un saprātīgais cilvēks.

• Nav nekā, ko cilvēks nedarītu kā visa būtne. Viņš domā vai jūt ar savu dvēseli/garu un ar savu sirdi;

• Nav nekā, ko cilvēks dara vai piedzīvo, kam nav nekāda sakara ar Dievu. Ikviens cilvēktēls, kurš atstāj ārpusē cilvēka attiecības ar Dievu, lai cik arī zinātnisks neizliktos ir redukcionistisks. Kad es runāju par cilvēku , man ir jārunā par Dievu. Cilvēka attiecības ar transcendento ir fundamentālas un kā viņa eksistences izejas punkts, ceļš, kā arī mērķis;