Ievads
Ķērpji ir augi, kuru lapoņus veido divi komponenti – aļģes un sēnes, notiek simbioze. Sēne no aļģes iegūst organiskās vielas, aļģes savukārt no sēnes iegūst ūdeni un minerālvielas, sēnes pasargā tās no saules staru iedarbības. Ķērpja laponim raksturīgi 3 slāņi: sēne veido plānu un izturīgu augšējo slāni un irdenāku apakšējo slāni. Tie ietver vidējā slāņa fotosintezējošās šūnas. Ķērpji ir ļoti daudzveidīgi, neizvēlīgi, aug lēnām (gadā izaug ~ 0,5 cm). Dzīvo uz kailiem akmeņiem, neauglīgām augsnēm, koku mizas. Vairāk izplatīti ziemeļu nekā dienvidu apgabalos un visbiežāk aug mežos un tundrās, kur sevišķi tīrs gaiss. Substrāta ilgstošs nekustīgums ir viens no galvenajiem ķērpju dzīves noteikumiem.
Mērķis: Pierādīt, ka ķērpjiem ir liela nozīme dabā.
Uzdevumi: Noskaidrot ķērpju pielāgojumus, aplūkot ķērpju izmantošanas iespējas, noteikt sistemātiku.
Ķērpji (Lichenes)
ObjektsZīmējumsPielāgojumi
Lapu ķērpji
Lapveida lapoņu apakšpusē atrodas rizīnas, ar kurām piestiprinās substrātam. Rizīnas var būt vienkāršas, zarotas, otveidīgas. Var būt skropstiņas, fibrillas. Mēdz būt pseidocifelas (baltu punktiņu vai nelielu lēcveidīgu poru veidā). Lapoņi veido lielākas vai mazākas rozetes, kuras sastāv no daudzām dažādas krāsas daivām. Lapu ķērpju saskare ar substrātu nav tik cieša kā krevu ķērpjiem. Tiem ir sarežģītāka anatomiskā uzbūve, lielāka fotosintezējošā virsma. Parasti pie substrāta tie piestiprinās ar īpašiem smalkiem pavadieniem - rizīnām.
Krūmu ķērpji
Laponis lentveida vai pavedienveida, aug uz kokiem vai augsnes. Var būt vai nu ar centrālo asi, vai arī bez. Izšķir divu veidu lapņus : primāro un sekundāro. Pēc izskata atgādina vertikālus vai nokarenus vairāk vai mazāk sazarotus krūmiņus, kuri stāv atstatus no substrāta. Pēc uzbūves tā ir vissarežģītākā ķērpju grupa. Krūmu ķērpji var būt ļoti dažādi pēc formas, lieluma un krāsas.
Krevu ķērpji
Bieži laponis ir saplaisājis un sadalīts ar plaisām nelielos laukumiņos t. s. areolās. Virspuse var būt graudaina , miltveidīga u.c. Mīl ēnainas vietas un mitrumu. Mēdz augt uz akmeņiem, kokiem. Bieži ar apotēcijiem. Lapoņi ir cieši saauguši ar substrātu, veidojot dažādas nokrāsas pelēcīgus laukumiņus, uz kuriem redzami šo ķērpju sporu veidošanās orgāni. Krevu kērpji aug uz visdažādākā substrāta - koku mizas, koksnes, akmens, dzelzs, kauliem, augu atliekām, sūnām u.c.
Valsts : Sēnes
Nodalījums: Ķērpji
+ -
*Palīdz pārveidot klintis par augsni *Jūtīgi pret gaisa piesārņojumu
*Uzlabo augsnes apstākļus *Augot uz kokiem nodrošina
*Piesārņojuma indikatori dzīvesvietu kaitēkļiem
*Pirmie ieaug uz kailām klintīm, uzkrāj tur barības
vielas, rada trūdu un dod iespēju augt citiem augiem.
*Aizsargā augsni no eroziju
*Ziemeļbriežu u.c. dzīvnieku pārtika
*Ārstniecības augs
*Izmanto antibiotiku preparātu pagatavošanā
*Izmanto pārtikā (piem. Mannas ķērpis)
*Parfimērijas rūpniecībā
*Palīdz noteikt gaisa piesārņojuma pakāpi
*Attīra gaisu
Latvijā kopumā ar abiem MK noteikumiem šobrīd tiek aizsargātas 3 ģintis un
53 sugas.
oArthonia byssacea Almq. Sīkpunktainā artonija
oArthonia cinereopruinosa Schaer. Pelnupelēkā artonija
oArthonia cinnabarina Wallr. Cinobrsarkanā artonija
oArthonia leucopellaea Almq. Kaķpēdiņu artonija
oArthonia spadicea Leight. Kastaņbrūnā artonija
oArthonia vinosa Leight. Vīnkrāsas artonija
oBacidia rosella De Not. Bālā bacīdija
oBactrospora spp. Baktrosporu ģints (visas sugas)
oBiatora sphaeroides Korb. Lodveida biatora
oBryoria bicolor Brodo & D. Hawksw. Divkrāsainā briorija
oCalicium adspersum Pers. Apsarmotā kalīcija
oCetrelia olivetorum Culb. & Culb. Olīvzaļā cetrēlija
oChaenotheca chlorella Müll. Arg. Zaļganā henoteka
oChaenotheca phaeocephala Th. Fr. Brūngalvainā henoteka
oCladonia foliacea Willd. Lapveida kladonija
oCladonia incrassata Flörke Paresninātā kladonija
oCliostomum corrugatum Fr. Dzeltenīgā kliostoma
oCollema spp. Kollemu ģints (visas sugas)
oCyphelium sessile Trevis. Sēdošā cifēlija
oCystocoleus ebeneus Thwaites Melnā cistokoleja
oDermatocarpon luridum J. R. Laundon Brūnganais dermatokarpons
oEvernia divaricata. Izplestā evernija
oEvernila mesomorpha Nyl. Vidējā evernija
oFlavoparmelia caperata Hale Krokainā flavoparmēlija
oGyalecta ulmi Zahlbr. Gobu gialekta
oHypogymnia vittata Parrique Lentveida hipogimnija
oLeptogium cyanescens Körb. Zilganā leptoģija
oLeptogium saturninum Nyl. Piesātinātā leptoģija
oLobaria pulmonaria Hoffm. Parastais plaušķērpis
oLobaria scrobiculata DC. Dobumainais plaušķērpis
oMelanelia elegantula Essl. Smalkā melanēlija
oMelanelia fuligonosa Essl. In Egan Brūnmelnā melanēlija
oMenegazzia terebrata A. Massal. Caurumainā menegacija
oMycoblastus sanguinarius Norman Asinssārtais mikoblasts
oNephroma laevigatum Ach. Gludā nefroma
oNephroma parile Ach. Vienādā nefroma
oOpegrapha vermicellifera J. R. Laundon Izlocītā opegrafa
oOpegrapha viridis Behlen et Desberger Zaļā opegrafa
oParmelia omphalodes Ach. Nabveida parmēlija
oParmeliella triptophylla Müll. Arg. Koraļļveida parmeliella
oParmelina tiliacea Hale Liepu parmelina
oPeltigera enoza Hoffm. Dzīslainā peltigera
oPertusaria flavida J. R. Laundon Dzeltenīgā pertusārija
oPertusaria hemisphaerica Erichsen Puslodes pertusārija
oPertusaria pertusa Tuck. Caurumainā pertusārija
oPleurosticta acetabulum Elix et Lumbsch in Lumbsch Kausveida pleurostikta
oPycnothelia papillaria Dufour Knupjveida piknotēlija
oRamalina thrausta Ach. Trauslā ramalīna
oSclerophora spp. Skleroforu ģints (visas sugas)
A. Ilziņa, A. Krūmiņa, I. Liepa u.c. ‘’Bioloģijas rokasgrāmata’’ Zvaigzne ABC, 1995.g.
D. Burnie, J. Elphick u.c. ‘’Dabas enciklopēdija’’ Zvaigzne ABC, 1999. g.
M. Kusiņa ‘’Bioloģija. Shēmas un tabulas’’ Zvaigzne ABC, 2006. g.
S. Madera ‘’Bioloģija 2. daļa’’ Zvaigzne ABC, 1998. g.
V. Isains, V. Jurcevs ‘’Botānika’’ Zvaigzne, 1969. g.
http://latvijas.daba.lv/augi_senes/kjerpi/
http://www.liis.lv/gpt/kerpjkl.htm
