Ķērpji – pielāgojumi, ekoloģiskā nozīme un aizsargājamās sugas

Mērķis: Pierādīt, ka ķērpjiem ir liela nozīme dabā.

Uzdevumi: Noskaidrot ķērpju pielāgojumus, aplūkot ķērpju izmantošanas iespējas, noteikt sistemātiku.

Lapveida lapoņu apakšpusē atrodas rizīnas, ar kurām piestiprinās substrātam. Rizīnas var būt vienkāršas, zarotas, otveidīgas. Var būt skropstiņas, fibrillas. Mēdz būt pseidocifelas (baltu punktiņu vai nelielu lēcveidīgu poru veidā). Lapoņi veido lielākas vai mazākas rozetes, kuras sastāv no daudzām dažādas krāsas daivām. Lapu ķērpju saskare ar substrātu nav tik cieša kā krevu ķērpjiem. Tiem ir sarežģītāka anatomiskā uzbūve, lielāka fotosintezējošā virsma. Parasti pie substrāta tie piestiprinās ar īpašiem smalkiem pavadieniem rizīnām.

*Palīdz pārveidot klintis par augsni *Jūtīgi pret gaisa piesārņojumu

*Pirmie ieaug uz kailām klintīm, uzkrāj tur barības

vielas, rada trūdu un dod iespēju augt citiem augiem.

Latvijā kopumā ar abiem MK noteikumiem šobrīd tiek aizsargātas 3 ģintis un

 D. Burnie, J. Elphick u.c. ‘’Dabas enciklopēdija’’ Zvaigzne ABC, 1999. g.