Ķīna – ģeogrāfija, iedzīvotāji un ekonomiskais potenciāls

Ķīnas Tautas Republika ir trešā lielākā valsts pēc platības. Valsts atrodas Centrālajā un Austrumāzijā. Tā kā pastāv ļoti lielas klimata un ainavu atšķirības, Ķīnu var iedalīt četros galvenajos reģionos: dienvidrietumu, ziemeļrietumu, ziemeļu un austrumu.

Ķīnai ir 14 500 km gara krasta līnija Klusā okeāna piekrastē. Tā ir maz izrobota, tikai dienvidos no Handžou līča piekrastē daudz salu, šēru un rifu. Lielākās pussalas ir Šaņdunas un Ļaodunas pussalas. Austrumos to apskalo Dzeltenā jūra un Austrumķīnas jūra, dienvidaustrumos to apskalo Dienvidķīnas jūra.

Valstij ir aptuveni 22 000 km gara robeža ar 14 valstīm. Dienvidos tā robežojas ar Indiju, Nepālu, Butānu, Mjanmu, Laosu, Vjetnamu, rietumos ar Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, ziemeļrietumos robežojas ar Kirgizstānu un Kazahstānu, ziemeļos robežojas ar Mongoliju un Krieviju, bet ziemeļaustrumos robežojas tikai ar Koreju. 

Ķīnas lielākās salas ir Taivāna, Hainaņa, Penhu, Čunmindao, Džoušaņa.

Valsts reljefs ir dažāds, lielākā tās daļa ir kalnaina. Dienvidrietumos plešas pasaulē augstākā Tibetas kalniene. Lielu daļu dienvidrietumu teritorijas aizņem sniegāji un ledāji, solončaki un sāļezeri. Dienvidrietumos atrodas arī Gandisišans un Himalaju kalni.

Liela daļa Austrumķīnas teritorijas atrodas zemāk par 400 m virs jūras līmeņa, lai gan sastopami arī kalnaini rajoni. Austrumos atrodas Lielais Ķīnas līdzenums un dienvidrietumos Uišaņs, Naņlinas kalni.

Ķīnas ziemeļrietumos lielākoties ir kalnienes, kam raksturīgas plašas, tuksnešainas teritorijas un atsevišķas kalnu grēdas. Ziemeļrietumos atrodas Taklamakana tuksnesis, Džungārija, Turkansa ieplaka (154 m z.j.l.).

Valsts ziemeļu daļā  atrodas Gobi tuksnesis un Alanša tuksnesis. Gobi tuksnesis aizņem aptuveni 27% Ķīnas teritorijas, un mežu izciršanas un pārmērīgas augsnes izmantošanas dēļ tuksneša platība ik gadu pieaug par 1550 km2.

Ziemeļaustrumos atrodas Lielais Hingāns. Centrālajā daļā plešas Altintags Nanšaņs.

Ķīnas teritorijā atrodas milzīgi derīgo izrakteņu krājumi, tā ir pasaulē vadošā akmeņogļu, grafīta un vairāku komerciāli vērtīgu metālu, tostarp titāna un volframa ieguvēj valsts. Valstī lielā daudzumā iegūst arī citu metālu rūdas, it sevišķi dzelzs rūdu, alvu, varu un boksītus, ko izmanto alumīnija ražošanā. Lielākā daļa dzelzs rūdas ir koncentrēta valsts ziemeļaustrumu daļā, kas ir smago metālu ieguves centrs. 2002. gadā Ķīnā ieguva 3,2 miljonus barelu naftas dienā, lai gan vecākajās naftas atradnēs valsts austrumdaļā krājumi izsīkst. Energoapgādi nodrošina, izmantojot akmeņogles, lai gan tā rodas gaisa piesārņojuma līmenis pilsētās. Ķīnas teritorijā atrodamas arī: zelts, fosforīts, poli metālu rūda, alumīnija rūda, magnezīts, svins, cinks, molibdēns, niķelis, antimons, kobalts, titāns, vanādijs.

Ķīnas ziemeļaustrumu daļā valda mērenais musonu klimats, kam raksturīgas siltas un mitras vasaras un diezgan aukstas ziemas, tur ir apmēram 750 mm nokrišņu gadā.

Ziemeļos valda sauss, mēreni kontinentāls klimats ar karstām vasarām un skarbām ziemām.

Centrālajos rajonos valda subtropisks klimats. Centrāldaļas zemienēs ir Ķīnas karstākie rajoni, un tur gadā izkrīt no 750 līdz 1100 mm nokrišņu.