Ķīna: ģeogrāfija, kultūra un ekonomika

Viena piektdaļa zemeslodes iedzīvotāju ir ķīnieši. Ķīna ir pati senākā civilizācija pasaulē. To cilvēki apdzīvo jau apmēram 500 000 gadu. Pilsētas sāka celt jau pirms 5500 gadiem – ilgi pirms pilsētu veidošanās Āfrikā, Amerikā un Eiropā. Ķīna pēc platības ir trešā lielākā valsts pasaulē. Vairums šajā valstī ir ķīnieši (haņ). Daļa Rietumķīnas iedzīvotāju ir vairāk līdzīgi kaimiņvalstīs Pakistāna un Indijā dzīvojošiem. Arī zeme ir ļoti dažāda. Austrumu un dienvidaustrumu rajonos, kur dzīvo vairums cilvēku, tā ir zaļa un auglīga. Pārējā teritorija ir neauglīga smilšu vai akmeņu tuksneši. Kopš 1949. g. Ķīnā pie varas ir komunisti, kas centušies gādāt tautai pārtiku, izglītību un veselības aprūpi, bet par nomaļām vietām viņi bija aizmirsuši. Galvenais ķīniešu pārvietošanas līdzeklis ir divritenis.

Šo galvaspilsētu sauca arī par Beidzinu. Jaunā Pekina plēšas ap seno centru. Pilsētas ziemeļu un rietumu daļā ir dzīvojamie rajoni un Pekinas universitāte. Rūpnīcu rajoni ir austrumu daļā. Vecpilsētas centrā atrodas Tjaņaņmiņa (debesu un miera) laukums, kura nacionālo svētku laikā notiek parādes un svinības. Vecpilsēta sastāv no divām ar mūri apjoztām pilsētām – iekšpilsētas un Ārpilsētas.

Ķīnas medicīna ir austrumu un rietumu sajaukums. Modernās metodes ķirurģija un zāļu ražošana ir aizgūtas no Eiropas un ASV. Tomēr ārsti vēl aizvien izmanto tradicionālās zāles, kas bijušas pazīstamas jau pirms tūkstoš gadiem, arī ārstniecības augus un citus dabiskos līdzekļus. Lai atvieglotu sāpes, Ķīnas ārsti reizēm lieto akupunktūru, iedurot tievas adatas īpašos ķermeņa punktos. “Baskājainie ārsti”, vietējie dziednieki, lauku rajonos dziedē cilvēkus ar dabiskiem līdzekļiem.

Ķīnā rūpnīcas modernizē ja kopš 1949. g., bet salīdzinājumā ar Japānas un ASV rūpnīcām tās ir vecmodīgas. Tomēr Ķīna ir vadošā televizoru ražotāja pasaulē. Tā ražo arī citas elektropreces, lauksaimniecības mašīnas, instrumentus un audumus. Milzīgā iedzīvotāju dēļ Ķīnā nekad netrūkst strādnieku.