Huanhe upes krasta dzivojosos kiniesus menesa laika jau otro reizi nepatikami parsteigusi aina, kad viena no Kinas lielakajam upem, kurai tas zimigas krasas del tauta dots Dzeltenas upes nosaukums, piesarnojuma del bija iekrasojusies sarkana.
Reklama
Netalu no Lancou pilsetas notekudeni piesarnojusi Huanhe upi aptuveni divu kilometru garuma ta, ka upes udens mainijis krasu. Lidzigu nopludi regiona iedzivotaji piedzivoja ari oktobri, zino raidsabiedriba BBC. Vietejas vides aizsardzibas organizacijas norada, ka, visticamak, to izraisijusi apkures centrale, kas nodrosina siltumu Lancou pilsetas iedzivotajiem. Kinas mediji vesta, ka apkures centrale udenim pievienojot sarkanu krasu, lai noverstu karsta udens zadzibu no tas caurulem. Lai ari udens ekspertize uzsvera, ka izmantota krasa nav toksiska, vides aizstavjiem tas kalpojis ka atgadinajums par uznemumu un amatpersonu bezrupibu pret vides piesarnojumu. Vel joprojam nav konstatets pirms menesa Huanhe upe noverotas paradibas celonis.
Zimigi, ka pedeja notekudenu noplude notika taja pasa diena, kad Valsts vides aizsardzibas agentura pazinoja, ka Huanhes pietekas ir arkartigi piesarnotas. Dzeltena upe nodrosina ar udeni aptuveni 155 miljonus cilveku un aptuveni 15 procentus no Kinas lauksaimniecibas zemes. 60 procentu udens no Huanhe upes tiek izmantots cilveku ikdienas vajadzibam un tirdzniecibas, ka ari industrialo uznemumu darbibas nodrosinasanai salidzinajuma ar starptautiski pielaujamajiem 40 procentiem, vesta laikraksts Shanghai Daily.
Pec varas iestazu aplesem, Kinas upju un okeana piekraste ir izvietotas aptuveni 21 000 kimisko rupnicu. Vairak neka puse no tam atrodas Huanhes un Jandzi upes krastos, kas ar udeni apgada miljoniem cilveku. Sa gada sakuma Kinas atbildiga amatpersona vides jautajumos pazinoja, ka aptuveni 100 no sim kimiskajam rupnicam rada nopietnu apdraudejumu.
Par valsti notiekoso publisku satraukumu paudis ari Kinas udens resursu ministrs. Vins pavestija, ka pern Kina raditi 71,7 miljardi tonnu atkritumu, no kuriem lidz pat 70 procentu bez ieprieksejas apstrades iegazti vietejas upes, raksta Shanghai Daily. Tie piesarnojusi lidz pat 90 procentu valsts upju.
Piesarnojuma del gandriz divas tresdalas no 661 pilsetas Kina saskaras ar udens nepietiekamibas problemu. Vismaz 100 no tam sobrid pieredz nopietnu sausumu. Kinas zinu agentura, atsaucoties uz ministrijas sagatavoto zinojumu, informe, ka sa iemesla pec lielakoties valsts vidiene un rietumos atrodosajas pilsetas butiski trauceta to attistiba un izaugsme.
Problemas risinasanai varas iestades ierosinajusas precizet, kas tiek ieklauts udens cena, tada veida veicinot sabiedribas izpratni par so Kina samilzuso problemu. Varas iestades piedavajusas udens cena ieklaut ne tikai ar udens attirisanu un piegadi saistitas izmaksas, bet ari caurulu atjaunosanas darbus un atkritumu parstrades izdevumus, vesta Kinas mediji.
Galvenie Kinas apvidi, kurus sakusi apdzivot cilveki, bija Lielais Kinas lidzenums, ipasi Huanhe un Jandzi upju piekrastu apgabali. Sim upem seno kiniesu dzive bija tada pati nozime ka Tigrai un Eifratai Mezopotamija, Nilai — Egipte. Pirmsakuma Kina cilveki partika no medibam, zvejas un edamo augu vaksanas. Zemkopiba ka galvenais iztikas avots Kina ieviesas ap 2. gadu tukstosa p.m.e. sakumu. Saja laika paradijas ari bronzas darbariki un ieroci. Vienlaicigi ar zemkopibu plasi izversas ari lopkopiba.
Lielas grutibas Kinas senajiem zemkopjiem, seviski tiem, kuri dzivoja Huanhe upes krastos, sagadaja cina ar palu udeniem. Upe palu laika biezi mainija savu gultni, izskaloja krastus, sagraudama cilveku mitnes, iznicinadama tirumus. Cina ar dabas spekiem senie kiniesi iemacijas nostiprinat upes krastus, celt dambjus un aizsprostus, rakt kanalus. Seno Kinas zemkopju raktie kanali gadsimtiem kalpoja ne tikai udens novadisanai uz tirumiem, bet ari ka satiksmes celi. Cilveku darba rezultata gadsimtu gaita staigno purvu un biezo mezu vieta aizvien plasak pletas kviesu, miezu, prosas un risu druvas, zaloja darzi.
Kinas kalnainie apgabali ir bagati ar dazadu metalu rudam un citiem derigajiem izrakteniem. 2. gadu tukstoti p.m.e. senie kiniesu meistari iemacijas iegut bronzu, bet ar 7. gadsimtu p.m.e. apguva ari dzelzs apstrades noslepumus. Senie Kinas darbariku un ierocu kaleji, ka ari rotkali sasniedza augstu sava amata prasmi. Ieverojamu attistibas pakapi sasniedza podnieciba, saka lietot podnieka ripu. Mala traukus apdedzinaja, dazkart pat parklaja ar glazuru. Musu eras pirmajos gadsimtos Kinas meistari-keramiki (mala apstradataji) pirmie pasaule apguva porcelana (loti smalki balta mala izstradajumi) izgatavosanas prasmi. Apmeram saja pasa laika kiniesi saka izgatavot ari papiru, ko citas zemes iemacijas tikai vairakus gadsimtus velak. Kinas meistaru izgudrojums ir ari saujamais pulveris, kuru lietoja svetku reizes ugunosanai, bet velakos gadsimtos Eiropas tautas so kiniesu izgudrojumu saka lietot ne vairs lauzu priekam, bet gan cilveku iznicinasanai.
Viens no lielakajiem kiniesu sasniegumiem bija zida iegusana. Kina liela skaita ir sastopama ipasa taurinu suga — ta sauktie zidtaurini. So taurinu kapuri barojas tikai ar vienas koku sugas — zidkoka lapam. Kad kapurs ir pieaudzis, vins izdala no sava kermena lipigu skidrumu, kas tulit saciete, veidojot smalku pavedienu. Pavediena zidtaurina kapurs ietinas tikpat ka diegu kamolina, lai pec noteikta laika to atstatu ka pieaudzis taurins. Pavediens saja kamolina jeb, ka to zinatnieki sauc, — kokona sasniedz vairak neka 1000 metru garumu.
Kokoni tiek ipasi merceti, zaveti un pec tam attiti. No iegutajiem smalkajiem pavedieniem verpj diegus un auz audumus. Lai iegutu zidu pietiekosa daudzuma, Kina tika staditas plasas zidkoku audzes, kas nodrosinaja zidtaurinu kapuriem baribu. Zida ieguve Senaja Kina bija pazistama jau pirms kadiem pieciem gadu tukstosiem.
Lielie kalnu masivi un tuksnesi, kas norobezoja Kinu no citam zemem, nelava kiniesu tirgotajiem uzturet plasus sakarus ar citam zemem. Nedaudz vairak Sadu iespeju bija jurasbraucejiem. Lai tirdznieciba spetu vairak attistities, apmeram vienlaikus ar Liela Kinas mura celtniecibu tika veidots ari satiksmes cels no Kinas austrumiem uz rietumiem. Cels deva iespeju nodibinat tirdznieciskus sakarus ar vairakam citam zemem, kuras atradas rietumos no Kinas. Visvertigaka prece, ko tirgotaji izveda, bija
zids, tadel so celu nosauca par Lielo zida celu.
Tapat ka religiski filozofiska doma, ari arhitektura un maksla ir ierakstijusas ne vienu vien spilgtu lapaspusi gan Kinas, gan visas pasaules kulturas vesture. Visas pieminetas sferas ir savstarpeji loti ciesi saistitas, un divas pedejas uzskatami atbalso kiniesiem raksturigo pasaules redzejumu.
Lidzigi ka citas senajas kulturas, ari Kina makslas sutiba neaprobezojas vienigi ar izdailojoso funkciju. Ipasi senatne maksla ir veids, ka cilvekam uzturet kontaktus ar Visuma valdosajiem dieviskajiem spekiem un simbolos paust savus prieksstatus par dabas harmoniju veidojosajiem principiem. Tas jutams jau pasos senakajos makslas darbos. Ka uzskatamu piemeru var minet Jansao keramiku (4. - 3. gt. p.m.e.). Raksti, kas rota sos traukus, nav vienigi makslinieciski radosa impulsa kaprize, bet gan simbolos izteikti prieksstati par Visuma valdosajam energijam, to ritmiem. Ielikt raksta nozime piesaukt, pieminet, padarit par klat esosu un rituala cela staties ar siem dieviskas dabas spekiem zinamas attiecibas. Labi ieskatoties, ari sodien varam senajos rakstos atpazit saules, meness un citu debess kermenu simbolus, energiju spirales un nebeidzamas parmainas atspogulojosos liklocus. Tadejadi, macoties izprast dabas likumsakaribas, cilveks meginaja izprast pats sevi, savas eksistences jegu.
Sadus traukus lietoja gan sadzive, gan miruso kulta ceremonijas, gan citos ritualos, tos ievietoja kapenes, izmantoja ziedojumu vaksanai. Simbolisko zimju atveidos varam saskatit piktografiska raksta aizsakumus. Trauku plastiskas formas savus apveidus ieguvusas ar podnieku ripas palidzibu, tas raksturigas ari visai velakajai kiniesu keramikai.
Sakot ar 2. gt. p.m.e., ritualiem domatie prieksmeti tiek gatavoti no bronzas. To formas klust daudzveidigakas (blodas, kruzes, skivji, katlini). Sarezgits geometrisks un zoomorfs raksts klaj visu izstradajuma virsmu. No biezak sastopamajiem ir grieku meandram lidzigais ornaments, tas simbolize perkonu, osinu, vacinu, sturu izliekumos biezi tiek atveidotas dzivnieku formas (putni, drakoni, versu galvas), kas sevi iemieso dazadas dabas stihijas, kuras cilvekam nes veiksmi un particibu. Reizem pats trauks atgadina dzivnieku. 1. gt. p.m.e. formas vienkarsojas. Skivjus, diskus, bronzas spogulus no vienas vietas klaj sarezgits magisks ornaments.haha
