Ķīna: pasaules lielvalsts apskats

Huanhe upes krasta dzivojosos kiniesus menesa laika jau otro reizi nepatikami parsteigusi aina, kad viena no Kinas lielakajam upem, kurai tas zimigas krasas del tauta dots Dzeltenas upes nosaukums, piesarnojuma del bija iekrasojusies sarkana.

Netalu no Lancou pilsetas notekudeni piesarnojusi Huanhe upi aptuveni divu kilometru garuma ta, ka upes udens mainijis krasu. Lidzigu nopludi regiona iedzivotaji piedzivoja ari oktobri, zino raidsabiedriba BBC. Vietejas vides aizsardzibas organizacijas norada, ka, visticamak, to izraisijusi apkures centrale, kas nodrosina siltumu Lancou pilsetas iedzivotajiem. Kinas mediji vesta, ka apkures centrale udenim pievienojot sarkanu krasu, lai noverstu karsta udens zadzibu no tas caurulem. Lai ari udens ekspertize uzsvera, ka izmantota krasa nav toksiska, vides aizstavjiem tas kalpojis ka atgadinajums par uznemumu un amatpersonu bezrupibu pret vides piesarnojumu. Vel joprojam nav konstatets pirms menesa Huanhe upe noverotas paradibas celonis.

Galvenie Kinas apvidi, kurus sakusi apdzivot cilveki, bija Lielais Kinas lidzenums, ipasi Huanhe un Jandzi upju piekrastu apgabali. Sim upem seno kiniesu dzive bija tada pati nozime ka Tigrai un Eifratai Mezopotamija, Nilai — Egipte. Pirmsakuma Kina cilveki partika no medibam, zvejas un edamo augu vaksanas. Zemkopiba ka galvenais iztikas avots Kina ieviesas ap 2. gadu tukstosa p.m.e. sakumu. Saja laika paradijas ari bronzas darbariki un ieroci. Vienlaicigi ar zemkopibu plasi izversas ari lopkopiba.

Kinas kalnainie apgabali ir bagati ar dazadu metalu rudam un citiem derigajiem izrakteniem. 2. gadu tukstoti p.m.e. senie kiniesu meistari iemacijas iegut bronzu, bet ar 7. gadsimtu p.m.e. apguva ari dzelzs apstrades noslepumus. Senie Kinas darbariku un ierocu kaleji, ka ari rotkali sasniedza augstu sava amata prasmi. Ieverojamu attistibas pakapi sasniedza podnieciba, saka lietot podnieka ripu. Mala traukus apdedzinaja, dazkart pat parklaja ar glazuru.