Ķīna: tūkstošgadu civilizācija

2. Ķīnas platība ir 9 560 780 km2. Ķīna pēc platības ir gandrīz tikpat liela kā visa Eiropa. Ķīnā dzīvo 1 284 960 000 iedzīvotāju, kas ir viena ceturtā daļa no visas pasaules iedzīvotāju skaita. Ķīnas austrumu daļa ir pārapdzīvota (123 cilv./km2), savukārt valsts rietumu un ziemeļrietumu daļa ir gandrīz neapdzīvota. (Skatīt pielikumā iedzīvotāju blīvuma karti!) Ķīnas galvaspilsēta ir Pekina. Tajā dzīvo apmēram 7 336 00 iedzīvotāju. Pekina ir 13. lielākā Āzijas aglomerācija – pilsētu grupa.

3. Ķīnai ir aptuveni 22 000 km gara sauszemes robeža ar 14 valstīm. Ķīna robežojas ar Mongoliju, Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu, Pakistānu, Indiju, Nepālu, Butānu, Mjanmu, Laosu, Vjetnamu, Korejas tdr. un Krieviju. Ķīnai ir 14 500 km gara krasta līnija Klusā okeāna piekrastē. Ķīnas piekrastē atrodas Dienvidķīnas jūra, Dzeltenā jūra un Austrumķīnas jūra.

Pirmā dinastija bija Ciņu dinastija. Tās laikā valsts ieguvusi savu nosaukumu. Pēc tam sāka valdīt Haņu dinastija, tad – Tanu dinastija un visbeidzot Minu dinastija. 1991. gadā ķīnieši gāza pēdējo imperatoru. Tika nodibināta republika. No nabadzīgas zemnieku valsts tā kļuva par industriāli attīstītu sabiedrību.

Ķīnas teritorija ir bijusi Lielbritānijas kolonija. Honkongas piejūras rajons ar tā daudzajām augstceltnēm atspoguļo Lielbritānijas kolonijas statusu. Kad tā bija viens no pasaulē vadošajiem tirdzniecības, banku un finanšu centriem.

5. Lielajā Ķīnas teritorijā vērojami daudzveidīgi dabas apstākļi. Parasti izšķir trīs atšķirīgas daļas: Himalaji un Tibeta (augstkalnu klimats), sausie, tuksnešainie ziemeļrietumi (kontinentālais klimats) un līdzenā austrumu daļa (musonu klimats). Cauri Ķīnas teritorijai tek daudz upes, kas laika gaitā izveidojušas plašus applūstošus līdzenumus un deltas, kas ir auglīgas zemkopības platības. Ķīnas upes: Jandzi, Huanhe, Sidzjana, Sungari, Laohe, Džiču, Džaču, Nagču.

6. Ķīnā dzīvo vairāk nekā 55 dažādu etnisko grupu pārstāvji, bet tiek uzskatīts, ka 93 % no tiem ir ķīnieši, kuri paši sevi sauc par haņ.