Ķīna
Vikipēdijas raksts
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
中华人民共和国
Zhōnghuá Rénmín Gònghéguó
Ķīnas Tautas Republikas karogs Laosas Tautas Demokrātiskās republikas ģerbonis
(Par karogu) (Par ģerboni)
image:Kina vieta.png
Valsts valoda ķīniešu valoda
Galvaspilsēta Pekina
Lielākās pilsētas Šanhaja
Pekina
Uhaņa
Prezidents Hu Dzintao
Premjerministrs Vens Dzjabao
Platība 9 596 960 km²
Iedzīvotāju skaits
- Kopā (2004)
- blīvums
1 298 847 624
135/km²
Nodibināšanās 1949.gada 1.oktobrī
Valūta juaņs/CNY
Laika zona UTC +8
Valsts himna Brīvprātīgo maršs
Interneta domēns .cn
Starptautiskais tālsarunu kods +86
Ķīna (Ķīnas Tautas republika) ir lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita (1.3 mld.) un trešā lielākā pēc platības (9.5 milj.km2). Ķīnas teritorija ir šūpulis vienai no vecākajām civilizācijām pasaulē, kuras saknes ir līdz 6 tūkstoši gadu tālā pagātnē.
Ķīnas Tautas republikas administratīvajā kontrolē ir 22 provinces, 5 autonomie rajoni, kas izveidoti nacionālajām minoritātēm; 4 municipalitātes un 2 īpašie administratīvie rajoni. Bez tam ĶTR Taivānu uzskata par 23. provinci. ĶTR administratīvo vienību saraksts: Provinces （省）
* Aņhuija (安徽 Ānhuī)
* Fujian (福建 Fújiàn)
* Gaņsu (甘肃 Gānsù)
* Guangdong (广东 Guǎngdōng)
* Guizhou (贵州 Guìzhōu)
* Hainan (海南 Hǎinán)
* Hebei (河北 Héběi)
* Heilongjiang (黑龙江 Hēilóngjiāng)
* Henaņa (河南 Hénán)
* Hubei (湖北 Húběi)
* Hunaņa (湖南 Húnán)
* Jiangsu (江苏 Jiāngsū)
* Jiangxi (江西 Jiāngxī)
* Jilin (吉林 Jílín)
* Liaoning (辽宁 Liáoníng)
* Qinghai (青海 Qīnghǎi)
* Shaanxi (陕西 Shaanxi (Shǎnxī))
* Šaņduna (山东 Shāndōng)
* Šaņsji (山西 Shānxī)
* Sičuaņa (四川 Sìchuān)
* Yunnan (云南 Yúnnán)
* Zhejiang (浙江 Zhèjiāng)
* Guangxi (广西壮族自治区 Guǎngxī)
* Iekšējā Mongolija (内蒙古自治区 Nèi Měnggǔ)
* Ningxia (宁夏回族自治区 Níngxià)
* Sindzjana (新疆维吾尔自治区 Xīnjiāng)
* Tibeta (西藏自治区 Xīzàng)
* Pekina (北京市 Běijīng)
* Čuncina (重庆市 Chóngqìng)
* Šanhaja (上海市 Shànghǎi)
* Tjandziņa (天津市 Tiānjīn)
* Honkonga (香港特别行政区 Xiānggǎng)
* Makao (澳门特别行政区 Àomén)
Ķīnas Tautas Republika tika proklamēta 1949.gada 1.oktobrī Pekinā, pēc komunistu uzvaras pār Gomindānu Ķīnas pilsoņu karā. Par Ķīnas Komunistiskās partijas (ĶKP) un valsts vadītāju kļuva komunistu līderis Mao Dzeduns. Komunisti nacionalizēja rūpniecības uzņēmumus, veica zemes reformu laukos un uzsāka lauksaimniecības komūnu veidošanu. 50-to gadu beigās tika īstenots uz lauku komūnām balstīts neveiksmīgs ekonomisks eksperiments - Lielais lēciens, kura rezultātā ievērojami pasliktinājās valsts ekonomiskā situācija (sekojošajos bada gados gāja bojā apm. 30 mlj. cilvēku). 1959.gadā atzīstot savas kļūdas, Mao Dzeduns atkāpās no valsts vadītāja amata, bet palika ĶKP vadītāja amatā. 60-to gadu 2.pusē notika tā sauktā Kultūras revolūcija, kuras laikā Mao Dzeduna piekritēji ar speciāli organizētu jaunatnes vienību palīdzību diskreditēja un represēja lielu daļu inteliģences, sabiedrisko un valsts darbinieku, apsūdzot tos kontrevulucionārā darbībā. 60-to gadu beigās ievērojami pasliktinājās Ķīnas un PSRS attiecības, taču 1972.gadā, pēc Ričarda Niksona vizītes Pekinā, tika nodibinātas diplomātiskās attiecība ar ASV un gada beigās Ķīna tika uzņemta ANO. Pēc Mao nāves 1976.gadā par ĶKP vadītāju kļuva Hua Gofens. Kultūras revolūcijas notikumos un valsts varas uzurpēšanā tika apsūdzēta un tiesāta "Četru grupa". Varu valstī pamazām pārņēma Dens Sjaopins, lai gan nekļuva par valsts vai ĶKP vadītāju. Sākās ekonomiskas reformas, kuru rezultātā Ķīnā daļēji tika ieviesta tirgus ekonomika. 1989.gadā Pekinā notika protesta demonstrācijas Tjaņaņmeņas laukumā, kurās tika pieprasīti demokrātiski pārveidojumi un runas brīvība. 4.jūnijā laukumā tika ievesta armija un atklāta uguns uz demonstrantiem, nogalinot vairākus simtus cilvēku.
