Klaiņojošie dzīvnieki Rīgā

3) labturība dzīvnieka fizioloģisko vajadzību nodrošināšanas pienākumu kopums;

Visu 2005. gadu tika strādāts pie jauniem „Suņu un kaķu turēšanas noteikumiem”, un 2006. gadā tiem ir jāstājas spēkā.

Šī organizācija oficiāli tika reģistrēta 2000. gada 16. februārī Rīgā, Juglas ielā 18. „Organizācijas pamatuzdevums ir bez pajumtes un aprūpes palikušo dzīvnieku glābšana un dzīvnieku patversmes uzturēšana, līdzdalība Latvijas normatīvo dokumentu izstrādē, kas saistīti ar dzīvnieku aizsardzības nodrošinājumu, un cietsirdības gadījumu pret dzīvniekiem izskatīšana”. [10.] 2000. gadā tā tika uzņemta Vispasaules dzīvnieku aizsardzības biedrībā (WSPA), 2003. gadā Karaliskajā Biedrībā cietsirdības novēršanai pret dzīvniekiem. Šī organizācija rīko un piedalās dažādos informatīvos un izglītojošos pasākumos. Tiek arī izskatīti ziņojumi par cilvēku cietsirdīgo izturēšanos pret dzīvniekiem Latvijā.

Rīgā ir ļoti daudz klaiņojošu dzīvnieku, bet precīzu skaitu nav iespējams pateikt. Suņu ir krietni mazāk nekā kaķu. Rīgā ir aptuveni 100`000 klaiņojošu kaķu (pēc LKF dzīvnieku aizsardzības grupas datiem), un to skaits kļūst arvien lielāks. Tāpēc radās nepieciešamība pēc kaķu populācijas kontroles programmas. 2003. gada martā Rīgā ar Rīgas domes vides departamenta atbalstu tika uzsākta klaiņojošo kaķu koloniju sterilizācijas programma ar metodi noķer, sterilizē, atlaiž. Šīs programmas ietvaros vienas kaķenes sterilizācija maksā 14 latus, bet viena runča kastrācija maksā 7 latus. Šo programmu realizē Rīgas pilsētas dzīvnieku patversme Līčos. 2003. gadā izķerts 601 suns un 1464 kaķi, no kuriem 210 nogādāti patversmē, bet 765 sterilizēti un palaisti, iemidzināts 161 suns un 579 kaķi. Šie skaitļi ir ļoti nelieli, jo nauda šīs programmas īstenošanai tika izsniegta no suņu turēšanas nodevas (viena suņa turēšanas nodeva ir 6 lati), tie bija 6984,76 lati. Bija nepieciešams papildu finansējums, tāpēc 2005. gadā šīs programmas īstenošanai tika izsniegti 57`000 lati. Vēl no suņu turēšanas nodevas Rīgā 2003. gadā satiksmes negadījumos cietušo un slimo bezsaimnieku dzīvnieku eitanāzijai tikai izsniegti 506,00 lati, kaķu ķeršanai un turēšanai paredzētā aprīkojuma iegādei 1331,71 lats, dzīvnieku sterilizācijai patversmēs Juglas ielā 18 un Fr. Candera ielā 2000, 00 lati, dzīvnieku sterilizācijai un iemidzināšanai maznodrošinātiem iedzīvotājiem 4604,54 lati, namu pārvaldēm par dzīvnieku uzskaiti 119,67 lati. [4.]

Bieži vien nobraukto dzīvnieku liktenis ir atkarīgs no pašiem šoferiem, jo neviena no iestādēm par cietušo dzīvnieku neko neuzzinās, ja tai netiks piezvanīts. Par nobrauktiem, bet dzīviem dzīvniekiem ir obligāti jāziņo, jo tā dzīvību vēl ir iespējams glābt, bet nedzīvos dzīvniekus būtu vismaz no ceļa jānovāc. Diemžēl šīs lietas vainīgie šoferi bieži vien neuzskata par vajadzīgām darīt, nerunājot nemaz par tiem, kas dzīvniekus nobrauc apzināti, uzskatot to par ļoti uzjautrinošu nodarbi. Ir vairāki gadījumi, kad nobrauktais dzīvnieks ir dzīvs un pie samaņas, bet cilvēku bezatbildības un neiejūtības dēļ tas pēc vairākām mokpilnām stundām mirst.