Klāvs elsbergs

Skolas laikā Klāvs aizrautīgi apmeklēja sporta skolas basketbola sekciju, braukāja uz sacensībām un vasarās uzturējās sporta nometnē Staicelē. 1977.gadā Elsbergs pabeidza mācības Rīgas 11.vidusskolā, un pēc gada laikrakstā “Padomju Jaunatne” tika publicēts pirmais viņa dzejolis Mācēšana.

Dzejoļus viņš sāka rakstīt jau 14 gadu vecumā, taču pirmā grāmata Pagaidīsim ausaino iznāca tikai 1981.gadā, kaut arī sakārtota iespiešanai tā bija jau agrāk. Gadu pēc pirmās grāmatas izdošanas Elsbergs pabeidza studijas LU Svešvalodu fakultātes Franču valodas un literatūras nodaļā, un tulkošana no franču, angļu un krievu valodas kļuva par viņa otru sevis realizācijas jomu literatūrā, dzeja palika pirmā.

Kļūt par PSRS dzejnieku godīgajam Elsbergam bija smaga nasta, jo viņš apzinājās savu misiju – rakstīt patiesību, tāpēc jo asi izjuta dzīvi armijā 1982.gadā: tukšo laiku, kad bija ierobežota iespēja koncentrēties dzejas rekstīšanai.

Par Elsberga mūža mīlestību bija lemts kļūt dzejniecei Irēnai Auziņai, ar kuru viņš mācījās vienā skolā un apprecējās 1978.g. pēc pirmā studiju gada universitātē. Laulībā 1982.gadā piedzima dēls Matīss un 1983.gadā – meita Ieva.

1982.–1986.g. Elsbergs strādāja izdevniecībā “Liesma” par redaktoru, bet sākot ar 1986.g. – daudz pūļu veltīja žurnāla “Avots” tapšanai, kas bija asākais tā laika literārais izdevums visā PSRS un tika izdots 1987.–1992.g. Līdz pat savai nāvei Elsbergs atbildēja par šī žurnāla Literatūras nodaļu. 1985.gadā viņu uzņēma par Rakstnieku savienības biedru, bet pēc gada iznāca otrais un viņa dzīves laikā pēdējais dzejas krājums Bēdas uz nebēdu.

1987.g. 5.februārī 28 gadu vecumā Elsbergs mīklainos apstākļos gāja bojā rakstnieku namā Dubultosnāves cēloņi nav noskaidroti

1987.gadā Elsbergu apbedīja Rīgā, Raiņa kapos. Latviešu alpīnisti vienu no kalna pārejām Pamira grēdā nosauca Klāva vārdā. 1988.gadā Staicelē viņam uzstādīja piemiņas akmeni.

1987.gadā Latvijas Rakstnieku savienība nodibināja Elsberga prēmiju par gada labāko jauno rakstnieku veikumu literatūrā.

Latviešu komponisti Elsberga dzeju bieži ir izmantojuši par savu dziesmu tekstiem, piemēram, J. Kulakovs un J. Lūsēns. Izmantojot tikai Elsberga dzeju, K. Dimiters uzrakstīja dziesmu ciklu, kas 2001.gadā izdots diskā Cik smalkā diegā viss karājās