Klimata pārmaiņas
Jūras un okeāni klāj vairāk nekā divas trešdaļas no zemes
virsmas un ir galvenais klimatu regulējošais faktors. Līdz ar
to ir būtiski padziļināt mūsu izpratni par okeānu sistēmas
un klimata pārmaiņu savstarpējo iedarbību. Lai uzzinātu
kaut ko vairāk, piemēram, par Golfa straumi, kam ir izšķi-
roša loma Rietumeiropas klimata veidošanā, izpētē ieguldī-
tie pūliņi ir jāapvieno un jāsadarbojas ne tikai Eiropas, bet
arī starptautiskā līmenī.
Ja vēlamies cīnīties ar klimata pārmaiņām, būtiski ir ieviest
jaunu, uz zināšanām un zinātniskiem pētījumiem balstītu
jūras politiku. Daudz vairāk ir jāiegulda okeāna izpētē un
jāizvairās no dažādu programmu un finansējumu ietvaros
veikto darbu pārklāšanās un dubultošanās. Tieši tādēļ jūras
politika paredz, ka 2008. gadā Komisija izstrādās Eiropas
okeāna izpētes stratēģijas priekšlikumu.
Eiropa jau tagad izjūt klimata pārmaiņu ietekmi, kas noved
pie sausuma un ugunsgrēkiem, plūdiem un karstuma uzplū-
diem, paaugstināta jūras ūdens līmeņa un tā radītās krastu
erozijas, zivju populāciju migrācijas un iespējamo ietekmi uz
straumēm, kas ietekmēs dažādus ar jūru saistītos darbības
veidus, piemēram, ostu darbību, tūrismu un zivsaimniecī-
bas nozari. Krasta reģioni ir sevišķi stipri pakļauti klimata
pārmaiņām.
Uzmanība tiks pievērsta cīņai ar klimata pārmaiņu radīto
izaicinājumu, dažādu pasākumu un projektu izstrādāšanu,
kas palīdz aizkavēt, mazināt un pielāgoties globālās sasilša-
nas negatīvās ietekmes apstākļiem, veicināt okeāna izpēti
un īstenot programmas, kas var palīdzēt klimata problēmu
risināšanā.
Piekrastes tūrisms ir ievērojams ienākumu avots Eiropā, kā
arī atpūtas un veselības avots. Tomēr pēdējo gadu laikā pie-
sārņojuma radītās problēmas, piemēram, aļģu ziedēšana, jo
īpaši Baltijas jūrā un Vidusjūrā, ir novedušas pie peldēšanās
aizliegumiem un kaitējušas ienākumiem no tūrisma noza-
res šajās piekrastēs.
Jūras politika palīdzēs ieviest ES lēmumus, lai panāktu sil-
tumnīcas efekta gāzu izplūdes samazināšanos vismaz par
20 % laika periodā līdz 2020. gadam, sasniegt 2020. gadā
plānoto enerģijas patēriņa ietaupījumu par 20 % un vairāk
nekā divkāršot atjaunojamo energoresursu izmantošanas
procentuālo daļu no kopējā enerģijas patēriņa apjoma, tāpat
sasniedzot 20 % līdz 2020. gadam. Jūrā iegūtā atjaunojamā
enerģija, kas jau tagad strauji attīstās ar ārpus piekrastes
zonas atrodošos vēja turbīnu palīdzību un ar kuru saistās
lielas nākotnes cerības uz viļņu un paisuma un bēguma
enerģijas izmantošanu, palīdzēs īstenot šo pavērsienu no
derīgo izrakteņu degvielas ieguves. Lai gan jūras transports
arī ir piesārņojuma un CO_ izplūdes avots, tomēr enerģijas
patēriņa ziņā tas ir daudz taupīgāks transporta veids nekā
citi un tas ir jāizmanto vēl vairāk, nekā šobrīd to izmanto-
jam jūrās un okeānos, kas ieskauj Eiropu.
Jūras transporta izmantošana, jo īpaši īsajos maršrutos
Eiropā un ap tās krastiem, var samazināt CO_ izplūdi no
kravu satiksmes uz Eiropas blīvajiem sauszemes ceļiem.
Jūras politika paredz veicināt tādas kuģošanas un degvie-
las patēriņa formas, kas joprojām ir daudz efektīvākas, kā
arī izdarīt spiedienu, lai starptautiskā mērogā paaugstinātu
kuģu izplūdes standartus. Tas var arī palīdzēt jaunāko teh-
noloģiju attīstībā, kuras mērķis ir siltumnīcas efekta gāzu
izdalīšanas samazināšana un alternatīvās degvielas izman-
tošanas veicināšana. Pasākumi oglekļa neitralizēšanai un
uzglabāšanai zem jūras gultnes līdz 2050. gadam spēj uz
pusi samazināt ES oglekļa izdalījumus. Jūras politika var
palīdzēt nodrošināt nepieciešamo politisko ietvaru un vei-
cināt nepieciešamā izpētes darba veikšanu par drošu un
ilgspējīgu šīs jūras gultnes tehnoloģijas izstrādi.
Klimata pārmaiņas ietekmē zivsaimniecību dažādos veidos.
Daži no tiem ir diezgan nepastarpināti, piemēram, zivju
populāciju migrācija jūras temperatūras izmaiņu rezultātā,
bet ir arī vairāki netieši ietekmes veidi, kas izriet no izmai-
ņām pārtikas pieejamībā, izmainītiem okeanogrāfiskiem
apstākļiem un paaugstināta skābes līmeņa ūdenī. Vienotas
jūras politikas rezultātā ir iespējams uzlabot mūsu zināša-
nas par sarežģītajām okeāna ekosistēmām un tādējādi palī-
dzēt nodrošināt zivju populāciju ilgspējīgu eksistenci.
Jūras politika negatīvo klimata pārmaiņu ietekmi var palī-
dzēt mazināt šādi:
Nodrošinot labāku izpētes un datu pieejamības• koordinā-
ciju, kas vairo izpratni un spēju paredzēt straumju, pai-
suma un bēguma virzienus un jūras ūdens līmeni.
• Veicinot zināšanu ieguvi par piekrastes zonu aizsardzību
un preterozijas paņēmieniem, kā arī uzlabojot fizisko plā-
nošanu un krasta zonu uzraudzību.
• Koordinējot jūras un piekrastes zonu novērošanu, lai
nodrošinātu efektīvu klimata pārmaiņas apkarojošo starp-
tautisko noteikumu ieviešanu praksē.
• Nodrošinot mācības un veicināt alternatīvo nodarbinā-
tību sabiedrībai tajos rajonos, kuros klimata pārmaiņas
apdraud uztura līdzekļu ieguvi.
Eiropa atrodas cīņas ar klimata pārmaiņām priekšgalā.
Visaptverošā jūras stratēģija ļauj maksimāli izmantot tās
ietekmi un iesaistīšanos visos jūras politikas aspektos starp-
tautiskā līmenī.
Ziemeļu Ledus Okeāns
Laiks iet un šķiet, ka visļaunākie ekoloģistu, biologu un fiziķu pareģojumi par nepanesamu karstumu, applūdušām piekrastēm un kūstošajiem ledājiem sāk piepildīties. Turpinoties tik straujām laika apstākļu izmaiņām, Ziemeļu ledus okeāns pēc trīsdesmit gadiem paliks bez ledus.
Globālā sasilšana jeb tā sauktais siltumnīcas efekts rodas, atmosfērā pastiprināti uzkrājoties oglekļa dioksīdam, kas kavē dabisko infrasarkano staru atstarošanos kosmosā. Saules izstarotais siltums atstarojas pret siltumnīcas efektu izraisošo gāzu molekulām, atgriežas uz zemes, un atmosfēras vidējā temperatūra ar katru gadu paaugstinās.
Visredzamākās pārmaiņas jaušamas Ziemeļu ledus okeānā. Ledāji kūst četras reizes ātrāk nekā pirms 20 gadiem. Škidrais ūdens labāk absorbē saules siltumu un, jo vairak škidrā ūdens, jo straujāk kūst ledus.
Dabiski, ka ikvienam, arī tev, pēc šādu prognožu izlasīšanas zemapziņā rodas jautājums - "Kā lai to vērš par labu un vai vispār kaut ko vēl var glābt?" M. Holands un viņa domu biedri jaunus problēmas risinājumus nepiedāvā, tikai lieku reizi atkārto to pašu, ko tūkstošiem citi "zaļie" un vides speciālisti, proti, jācenšas samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu - oglekļa dioksīda un metāna izmešu daudzumu atmosfērā.
Visi zinātnieki gan nav vienasprātis. Daļa uzskata, ka klimata izmaiņas ir dabiskas un oglekļa dioksīds tās nekādā mērā neietekmē, jo līdzīgus karstos un aukstos periodus zeme vairākkārt ir piedzīvojusi arī iepriekš.
