Klimata pārmaiņas

Laiks iet un šķiet, ka visļaunākie ekoloģistu, biologu un fiziķu pareģojumi par nepanesamu karstumu, applūdušām piekrastēm un kūstošajiem ledājiem sāk piepildīties. Turpinoties tik straujām laika apstākļu izmaiņām, Ziemeļu ledus okeāns pēc trīsdesmit gadiem paliks bez ledus.

Globālā sasilšana jeb tā sauktais siltumnīcas efekts rodas, atmosfērā pastiprināti uzkrājoties oglekļa dioksīdam, kas kavē dabisko infrasarkano staru atstarošanos kosmosā. Saules izstarotais siltums atstarojas pret siltumnīcas efektu izraisošo gāzu molekulām, atgriežas uz zemes, un atmosfēras vidējā temperatūra ar katru gadu paaugstinās.

Visredzamākās pārmaiņas jaušamas Ziemeļu ledus okeānā. Ledāji kūst četras reizes ātrāk nekā pirms 20 gadiem. Škidrais ūdens labāk absorbē saules siltumu un, jo vairak škidrā ūdens, jo straujāk kūst ledus.

Dabiski, ka ikvienam, arī tev, pēc šādu prognožu izlasīšanas zemapziņā rodas jautājums "Kā lai to vērš par labu un vai vispār kaut ko vēl var glābt?" M. Holands un viņa domu biedri jaunus problēmas risinājumus nepiedāvā, tikai lieku reizi atkārto to pašu, ko tūkstošiem citi "zaļie" un vides speciālisti, proti, jācenšas samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu oglekļa dioksīda un metāna izmešu daudzumu atmosfērā.

Visi zinātnieki gan nav vienasprātis. Daļa uzskata, ka klimata izmaiņas ir dabiskas un oglekļa dioksīds tās nekādā mērā neietekmē, jo līdzīgus karstos un aukstos periodus zeme vairākkārt ir piedzīvojusi arī iepriekš.