Klimata pārmaiņas: cēloņi un sekas

Apvienoto Nāciju Organizācijas konvencija, kas tika pieņemta 1992. gadā Riodežaneiro, pagaidām ir viens no jaunākajiem starptautiskajiem līgumiem, ar kura palīdzību pasaules valstis kopīgiem spēkiem meklē risinājumu šai problēmai. Konvencijā nepārprotami norādīts par zemeslodes klimata izmaiņām. Arī Latvija kopā ar 165 pasaules valstīm līdz 2000. gadam apņēmusies stabilizēt klimata izmaiņas radošo gāzu koncentrāciju atmosfērā.

Viss ir atkarīgs no cilvēkiem, kas apdzīvo Latviju. Ja cilvēce (t.i. katrs no mums) tam nepievērsīs lielāku vērību, konvencijas nespēs neko izmainīt.

Kopš cilvēks parādījās uz Zemes, tā dzīves apstākļus ir noteicis klimats. Arī tagad, lai kas un kur mēs arī būtu, klimats joprojām nosaka mūsu dzīves veidu. Mājas, kuras mēs ceļam, drēbes, ko valkājam, pārtika, ko lietojam, pat mūsu temperaments ir cieši saistīts ar klimatu.

Klimata izmaiņas lielā mērā ir saistītas ar atmosfēras sasilšana un atdzišana. Visus 4,5 miljardus gadu, kopš Zeme pastāv, ir bijušas svārstības starp pieminēto sasilšanu un atdzišanu. Taču pēdējā gadsimtā globālas industrializācijas un demogrāfiskā sprādziena (straujš Zemeslodes iedzīvotāju pieaugums) rezultātā atmosfērā ir uzkrājušās gāzes, kas sekmējušas Zemes vidējās temperatūras paaugstināšanos par 0,5 oC 130 gadu laikā. Nekad agrāk vēsture nav pieredzējusi gadījumu, ka cilvēka darbības rezultātā temperatūra palielinās tik strauji, tik īsā laika periodā. Pašreiz Zemes populācija ir sekmējusi temperatūras celšanos tādā mērā, ka Zeme vairs nespēj pretoties mākslīgajam cilvēku radītajam spiedienam.

Siltumnīcas efekts ir dabisks. Tas uztur līdzsvaru starp Saules izsaukto Zemes uzsilšanu un tās dabisko atdzišanu.

Šo līdzsvaru notur dabiskās siltumnīcas efekta gāzes atmosfērā (pārsvarā CO2 un ūdens tvaiks). Tas notiek tāpat kā siltumnīcā: saules stari nonāk siltumnīcā un vairs netiek atstaroti atpakaļ. Bez siltumnīcas efekta gāzēm šodien uz zemes būtu par aptuveni 30 oC aukstāks nekā esam pieraduši. Šīs gāzes ir kā sega ap Zemi, kas notur temperatūru, kāda ir nepieciešama dzīvības pastāvēšanai.

...cilvēki, dedzinot fosilo kurināmo, piem., naftu, akmeņogles u.c., rada papildus oglekļa dioksīdu (CO2). Šī gāze Zemes "segu" padara optiski biezāku Zemes termiskam starojumam. Citas cilvēku darbības rezultātā radušās gāzes (metāns un slāpekļa oksīdi, sēra oksīdi u.c.) vēl pastiprina šo efektu. Rezultātā mūsu Zeme uzsilst. Sarežģītā Zemes balansēšanas sistēma starp uzsilšanu un atdzišanu ir izjaukta.

Speciālisti paredz, ka līdz 2050. gadam atmosfērā būs divreiz vairāk CO2 nekā pirms industriālās revolūcijas pagājušā gadsimta vidū un beigās. Tā būs ātrākā Zemes sasilšana cilvēces vēsturē. Ir ļoti daudz nopietnu pētījumu, kuri rāda, ka Zemes ekosistēma neizturēs šādas izmaiņas.

Vispārējā sasilšana nepadarīs Latvijas vasaras siltākas. Lai arī Zemes klimats patiešām paliek siltāks, tas nenozīmē, ka cilvēcei būs patīkamāki dzīves apstākļi. Pēdējie septiņi gadi ir bijuši viskarstākie, tas radījis dabas nelaimes, kā sausumu, plūdus. Zemes uzsilšana izjauks sarežģītās vēju, okeāna straumju, lietus un citas sistēmas. Uzsilšana nenotiks vienmērīgi dažās pasaules daļās tā notiks ātrāk, citās lēnāk, radot vētras, orkānus un nepieredzētu sausumu. Gadsimta laikā pastiprināta siltumnīcas efekta rezultātā temperatūra jau ir uzkāpusi par 0,5 oC virs ilglaicīgi novērotās vidējās temperatūras. Tas veicina arktisko ledāju kušanu, kā rezultātā cilvēce var piedzīvot vēl neredzētu pasaules okeāna līmeņa celšanos. Tas var būt neprognozējams valstīs, kas ir zem jūras līmeņa vai valstīs būs apdraudēta piem. Nīderlandes un Bengālijas eksistence. Globāla mēroga traģēdiju var izsaukt Pasaules okeāna straumju un īpaši Golfa straumes perturbācijas uzsilušas atmosfēras un okeāna mijiedarbības rezultātā. Ir modēļeksperimenti, kuru rezultāti rāda, ka ir liela varbūtība ka šādu perturbāciju rezultātā Golfa straumes intensitāte apsīkst dažu desmitu gadu laikā un tas nozīmē jauna leduslaikmeta sākumu Eiropā.