Koka vainas

Par koka slimībām nosaucamas tās pārmaiņas, kuras rodas koksnē no dažādu sēnīšu un sīkbūtņu ārdošām iedarbībām. Šīs sīkbūtnes ir ļoti daudzās sēņu sugas, kurām ieviešoties, tās izsauc koksnes sairšanu, trupēšanu un trūdēšanu. Visas sēnes pārtiek no koksnē uzkrātām organiskajām vielām un tādēļ tās uzskatāmas par koksni graujošiem parazītiem. Šo sēņu vairošanās notiek ar sporu, t.i. sīku pulverveidīgu dīglīšu palīdzību, kuras briest un nogatavojas šo sēnu augļķermeņos jeb piepēs un, izbārstoties no šejienes uz veselu koksni, izsauc tās saslimšanu. Sākas dīglīšu augšana, izplatot ap sevi sīkus asniņus, kuri ātri izaug stīdziņu veidā uz visām pusēm un ieaugot kokā, to sagrauj. Šīs stīdziņas dažreiz puvumsēņu sugās saaug tik cieši kopā, ka rodas resnas, aukleveidīgas stīgas, kuras spēj izplatīties un stiepties ļoti tālu (līdz 3m) no dīgļa vietas. Citu sugu sēņu stīdziņas saaug kopā, pārvēršoties par koku pārklājošu plēvi, zem kuras koksne paātrinātā gaitā trupē. Dažviet uz stīdziņām rodas sacietējumi, kuri izaug par augļķermeņiem vai piepēm, kurās gatavojas tūkstošiem jaunu sēņu dīgļu.

Šādu sēņu izsauktās trupēšanas slimības vai puves ir lipīgas un līdzīgi sērgām apdraud koksni. Šo slimību dīgļi ir ļoti izplatīti, un aizsargāt koku no šo dīgļu iekļūšanas ir grūti. Lai izvairītos no slimību dīgļiem, nepieciešams kokam radīt tādus apstākļus, kuros sēnes nav spējīgas uzdīgt un izdzīvot. Spēcīgi un augoši koki paši spēj cīnīties ar uzmācīgajiem puvju dīgļiem, raidot apdraudētās koksnes vietās spēcīgus sulu pieplūdumus, kuri neļauj sēnēm ieperināties. Mežos ar veselīgiem koka augšanas apstākļiem, kur nav pārmērīgs mitrums un koki pietiekoši izretināti, trupēšanas slimību iespējas ir ierobežots. Mitros meža biezokņos ar trupošiem zariem un celmiem, sēnēm vieglāk atrast sev labvēlīgu augsni.

Trupes, kuras piemīt augošam kokam, iedala divās grupās: sarkantrupē un baltrupē (skat. pielikumā 7.1.).

Sarkantrupe attīstās koka stumbros un parasti koka resgalī, kas izsauc serdes sarkšanu. Šīs sēnes dīgļi kokā iekļūst caur saknēm. Ar sarkantrupi sirgstošie koki ārēji šķiet veseli un tikai dobjā skaņa, kura dzirdama kokam pieklauvējot, raksturo, ka tas ir slims.

Balttrupe visbiežāk satopama stumbra virspusē, retāk stumbra iekšpusē. Balttrupe novērojama stumbra virspusē kā pūšanas sēnes, kuru iespaidā koksne paliek bāla un pakāpeniski sairst vai sadrūp. Ar balttrupēm slimojošie koki bieži apauguši ar piepēm.

Ir vesela rinda sēņu, kuras izsauc īpatnējas trupēšanas parādības. Piemēram, viena priežu koka sēnēm iznīcina jaunaudžu vietās koka gremzdu, izsaucot traucējumus sulu piegādē. Slimā vietā koks nevar vienmērīgi augt resnumā, jo veselās koka vietās tas aug, bet slimā vietā it kā pašaizsardzība nolūkos, pieplūst li...eli sveķu vairumi, kas galīgi apsveķo saslimušo vietu un piepilda arī apkārtējo koksni ar sveķiem. Tamlīdzīgi dzudzējādās sēņu sugas rada koka mizas atlobījumus un rētas, kuras mēdz saukt par vēža slimībām. Šādas rētas kokā neaizdzīst.