Koksnes apdare

Koka virsmu apdarei lietoto materiālu: laku, pigmentēto emaljas laku, šķīdinātāju, atšķaidītāju u.c. tehniskās īpašības tieši ietekmē apdares tehnoloģiju.

Apdares procesā uz koksnes virsmas jāizveido plāna, cieta, stiklveidīga, pietiekami elastīga un plastiska, virsmai izturīgi pielipusi apdares kārtiņa.

Nitrolakas, spirta lakas, šellakas šķīdums spirtā un citi tamlīdzīgi materiāli, kas iegūti, lakas sastāvu šķīdinot organiskos šīdinātājos, apdares kārtiņu veido, iztvaikojot šķīdinātājam. Pārklājuma kārtiņas nožūšanas laiks atkarīgs no organisko šķidinātāju kompozīcijas iztvaikošanas ātruma. Daži sintētiskie sveķi, piemēram, karbamīdu,gliftāla, pentaftāla, fenola formaldehīda sveķi un citi nožūst tādejādi, ka šķīdinātājs iztvaiko un sveķu sastāvs ķīmiski reaģē. Šiem apdares materiāliem ir ilgāks nožūšanas laiks nekā tiem, kas sacietē, tikai šķīdinātājam iztvaikojot.

Polimērie apdares materiāli – poliēsteru, alkīdo sveķu lakas, kā arī žūstošo eļļu krāsas, sacietē tāpēc, ka materiāla sastāvā notiek ķīmiskās reakcijas. Šie apdares materiāli žūst ilgāk.

Apdares procesā dažkārt izmanto termoreaktīvos sintētiskos sveķus, kam cietēšanas ķīmiskā reakcija notiek paaugstinātas temperatūras ietekmē.

Termoplastiskos apdares materiālus uzklāj, tos iepriekš sakarsējot līdz kušanai, bet pēc tam uzklāj virsmai un atdzesē.

Apdares pārklājumu žūšanu paātrina augsta temperatūra. Ja žūšana notiek pie temperatūras 18 22 grādi, to sauc par žūšanu parastajos apstākļos. Mēbeļu apdarē žūšanas procesa paātrināšanai izmanto dažādus siltumapmaiņas paņēmienus, piemēram, noregulē temperatūru 45 70 grādi robežās un koksnes līdzsvara mitrumam atbilstoši pieskaņo gaisa relatīvo mitrumu pie šīs temperatūras. Šādu apdares pārklājumu žāvēšanu sauc par mākslīgo žāvēšanu.

Apdares materiāliem žūstot, aizvien samazinās tā tilpums, kā arī apdares kārtiņas biezums. Šo, ar apdares materiālu cietēšanu saistīto parādību, sauc par iežūšanu. Iežuvums apdares kārtiņā rada iekšējos spriegumus, kuri izraisa apdares pārklājumā plaisas vai pat kārtiņas atlupšanu no koksnes.

Lakām sausnes saturu uzrāda ar galvenās saistvielas daudzumu procentos. Emaljām sausnas saturs raksturo galvenās saistvielas un pigmentu kopējo daudzumu. Pēc apdares materiālu sausnas satura var spriest par to iežuvumu, pārklājumiem nepieciešamo kārtu skaitu, apdares procesa darbietilpību un ekonomiskumu.

Emaljām sausnas saturu saskaņo ar viskozitāti, lai tās varētu ar parastajiem paņēmieniem uzklāt virsmām. Piemēram, nitroemaljām sausnas saturs ir 23 35%, pentaftālemaljām atkarībā no lietotā pigmenta 45 55%, poliēsteru emaljām – apmēram 70%.

Laku un krāsu viskozitātes noteikšanai lieto piltuves veida viskozometru BЗ 4. viskozitāti nosaka pie 20 grādu temperatūras, ielejot iemērītu šķidruma daudzumu piltuvē un nolasot iztecēšanas ilgumu sekundēs.

Apdares materiālu uzklāšanas paņēmieniem un materiālu viskozitātei apdares tehnoloģijā aizvien veltī lielu uzmanību. Viskozitāte tieši ietekmē apdares materiālu izlietojumu, uzklājamās kārtiņas biezumu, pārklājuma virsmas gludumu, kā arī materiāla zudumu apmērus. Uzklājot apdares materiālus ar pneimatisko smidzinātāju, optimālā viskozitāte ir 15 35 sek. Lakas uzklājamā mašīnā visizdevīgāk lietot apdares materiālus, kam viskozitāte ir 60 90 sek.

Laku saistvielu nokrāsai mēbeļu apdarē ir liela nozīme. Ar tumšām lakām nevar lakot gaišo toņu mēbeles. Lakas nokrāsas noteikšanai lieto salīdzinošo metodi, izmantojot jodometrisko skalu, pēc kuras nokrāsu apzīmē ar 100ml pusnormāla kālija jodīda šķīdumā izšķīdināta jodu daudzumu miligramos. Lielāks jodometriskās skalas nokrāsas skaitlis raksturo tumšāku laku.