Kolektīva dzīves cikls

Manuprāt, lai gūtu sekmes darbā un personiskajā dzīvē, ir svarīgi izprast, kāpēc rodas konflikti un kā tie ietekmē notikumu attīstību.

Kad cilvēki iedomājas vārdu "konflikts" viņi to uzreiz asociē ar nesaprašanos, naidu un apvainojumiem. Tāpēc arī izveidojas uzskats, ka konflikts ir negatīva un visiem nevēlama parādība. Bet patiesībā vairumā gadījumos, konflikts palīdz parādīt visdažādākos uzskatus, dod papildus informāciju, palīdz parādīt iespējamās alternatīvas vai problēmas u.tml. No tā var secināt, ka konflikts noved pie efektīvas organizācijas darbības un mērķu izpildes. Taču var arī gadīties tā, ka konflikts var novest pie organizācijas efektivitātes samazināšanās.

Es domāju ka, lai konflikts attīstītos ir nepieciešams incidents, kurā viena no pusēm izraisa darbību. Ja pretējā puse rīkojas līdzīgi, tad rodas konfliktsituācija.

Konflikta loma ir atkarīga no tā, cik efektīvi to vada. Tāpēc ir jāizprot konflikta situācijas rašanās iemesli.

(8. 12.lpp.) Biežāk pieļautās kļūdas uzskatos par konfliktiem

1. Ja nepievērsīsim konfliktam uzmanību, tas izplienēs pats no sevis.

Patiesībā, jo ilgāk konfliktu ignorē, jo sarežģītāks tas kļūst, saspringums pakāpeniski samilst, līdz pienāk brīdis, kad to nekādi nav iespējams nepamanīt.

Paust atšķirīgu viedokli nenozīmē nesavaldīgu klaigāšanu un lamāšanos. Pretstatīt savu viedokli citam nozīmē:

Es pilnīgi piekrītu tam, ka ja konflikts pastāv, vēl nenozīmē, ka būtu jāapšauba vadītāja spējas. Tās pierādīt un apliecināt var tikai veids, kā vadītājs tiek galā ar radušos situāciju un novērš iespējamo problēmu draudus nākotnē

lomu konflikts kad vienam cilvēkam izvirza pretrunīgas prasības attiecībā uz viņa darba rezultātu (piem., vadītājs liek pārdevējam visu laiku būt nodaļā, bet vēlāk ir neapmierināts, jo pārdevējs pārāk maz laika velta nodaļas apgādei);

Iekšējos konfliktus visplašāk ir izpētījis amerikāņu psihologs K. Levins. Viņš noteica 4 iekšējo konfliktu veidus:

c) Novēršanās novēršanās konflikts. Tas rodas, ja abi mērķi ir vienlīdz nevēlami un nepatīkami.

d) Dubultā tuvošanās novēršanās konflikts. Tas rodas, ja abi mērķi ir gan vēlami un patīkami, gan nevēlami un nepatīkami.

Es domāju, ka starppersonu konflikts ir viens no visizplatītākajiem. Manuprāt, šāds konflikts var būt pat labvēlīgs, jo parāda dažādus uzskatus uzņēmuma attīstībai.

(2. 36.lpp.) Tas var rasties uzņēmuma vadības un padoto mērķu nesaderības dēļ. Arī dažādu līmeņu vadītāju vidū var rasties konflikts, ja nesaskan viedokļi resursu izvēlē, projekta īstenošanā. Arī nepārdomāta personāla izvēle, kad vairākas personas kandidē uz vienu vakantu vietu, var izraisīt konfliktu.

(2. 36.lpp.) Pavisam ir 6 starppersonu konfliktu veidi:

a) (1. 386.lpp.) Apzināts konflikts. Tas rodas, ja abas konfliktējošās puses apzinās savu pretrunīgo interešu būtību, zina, ka konfliktam ir iemesls. Šim konfliktam raksturīga pietiekami racionāla, civilizēta pieeja konflikta situācijā atrisināt to.

b) Pseidokonflikts. Šis konflikts atšķiras ar tā vienpusīgo raksturu, kur viens oponents gatavs cīnīties līdz nāvei, bet otrs tikai mierīgi noskatās. Bet zaudētājs ir pirmais oponents, jo viņš neapdomīgi izlieto savus resursus, kamēr otram tas nav jādara.