Komandiera kaujas vadīšanas māksla komandierim nepieciešamās īpašības un vadības metodes kaujā

Mūsdienu literatūrā nav atrodama vienota un precīza definīcija, kas atbildētu uz jautājumu: “Kas ir kaujas vadīšana?” Iepazīstoties ar literatūrā piedāvātajiem variantiem, var izveidot definīciju, kas izskaidrotu termina “kaujas vadīšana” būtību.

Lai izskaidrotu iepriekšminēto terminu, vispirms jāsniedz atbilde uz jautājumu: “Kas ir kauja?” Pūļa psiholoģijas pamatnostādnes nosaka, ka kauja ir divu pūļu (sava un pretinieka) sadursmes rezultāts. Tāpēc komandierim ir svarīgi izprast kaujā iesaistīto karavīru psiholoģiju un karaspēka (KS) vadības principus.

ASV armijas militārās vadības definīcija nosaka, ka vadība ir process, kurā, izmantojot izskaidrošanu, norādījumu došanu un padoto iniciatīvu, panāk viņu apzinātu rīcību, veicot uzdevumu. Definīcija ņemta no ASV bruņoto spēku reglamentiem, kas nosaka, ka vienības kaujas spēju pamatā ir prasmīgi veikta militārā vadība.

Savukārt Dānijas bruņoto spēku militārās vadības definīcija ir šāda:

“Vadība ir darbība, lai radītu, koptu un uzlabotu optimālos priekšnosacījumus, kad padotie pildīs uzdevumu.”

Analizējot Lielbritānijas bruņoto spēku kaujas reglamentus, tajos var atrast daudzu slavenu personību izteikumus par vadības nozīmi kaujas laikā un komandiera īpašībām, kas viņam nepieciešamas, lai varētu sekmīgi vadīt savu vienību kaujā. Taču tajos nav precīzas definīcijas, kas atbildētu uz jautājumu, kas ir kaujas vadība. Viens no vācu ģenerāļiem otrā pasaules kara laikā izteicās, ka britiem esot vislabākie kaujas reglamenti pasaulē, tāpēc labi esot tas, ka paši briti tos nelasa. Arī briti uzskata, ka galvenais vadības mērķis ir sekmīga uzdevuma izpilde.

Analizējot citu valstu karaspēka vadības pieredzi, var izveidot šādu militārās vadības definīciju, kuru varētu izmantot LR NBS:

“Kaujas vadīšana ir lēmumu pieņemšanas, padoto karavīru un organizācijas vadīšanas un motivēšanas māksla, lai, dodoties kaujā, izpildītu uzdevumus ar minimāliem zaudējumiem.” Kaujas vadīšanas mērķis ir uzdevuma izpilde.

Kaujas vadīšana ir gan māksla, gan zinātne. Tā ir māksla, jo ir saistīta ar cilvēcisko faktoru, bet zinātne, jo ir saistīta ar paredzamiem rezultātiem, kas balstīti uz zināmiem datiem.

• stratēģisko – karaspēka vadība visas valsts līmenī;

• operatīvo – spēku veidu (Jūras spēku, Gaisa spēku u.c.) vadība noteiktā vietā un laikā;

• taktisko – karaspēka (KS) vadība brigādes un bataljona līmenī;

• individuālo – mazāku vienību un konkrētu karavīru vadība.

Izskatot komandiera kaujas vadīšanas mākslu, tālāk detalizēti tiek apskatīts cilvēka faktors, tā morāles un psiholoģiskie aspekti.

Nav ieteicams ignorēt karavīru psiholoģisko stāvokli kaujas laikā. Amerikāņu zinātnieki uzskata, ka dažādu psiholoģisko faktoru iedarbības rezultātā 75% cilvēku, kas ir speciāli atlasīti, apmācīti, apguvuši tehniskās iemaņas un pieraduši pie militārās disciplīnas, ir pasīvi kaujas laikā, bet krievu militārie eksperti uzskata, ka patiesība par kaujas norisi var noslāpēt kaujas garu.

Kaujas kritēriji arī ir saistīti ar cilvēku faktoru un tie ir šādi:

• kaujinieka darbības iespējamie un reālie mērogi, to apjomi un nozīmīgums kaujas mērķu sasniegšanā;