Komercķīla

Referāta rakstīšanas mērķis ir iepazīties ar komercķīlas vispārējo jēdzienu un būtību, niansēm un būtiskiem aspektiem, kā arī ar to reglamentējošiem tiesību aktiem. Veicot izpēti centīšos saprast komercķīlas struktūru, tās sastāvdaļas un aspektus, kuri ir svarīgi komercķīlas realizācijai un pielietošanai, ar to saistītos subjektus, aktuālos terminus un jēdzienus un daļēji iepazīšos ar komercķīlu statistiku, jo līdz šis ķīlas veids man nav bijis pazīstams.

Rakstot referātu veikšu sekundāro izpēti, kura ietver sevī jau esošu datu un informācijas analīzi, ietverot arī skaitlisko datu analīzi, pētīšanai izmantoju literatūras un dokumentu teorētiskās analīzes metodi.

Arī Komercķīla ir viens no Civillikumā uzskaitītajiem ķīlu veidiem, kas domāta galvenokārt komercdarījumu nodrošināšanai. Likums definē komercķīlu kā ķīlas tiesību, kas Komercķīlas likuma noteiktajā kārtībā reģistrēta komercķīlu reģistrā.

Komercķīlas likumā precīzi un detalizēti aprakstīti priekšmeti, kuri drīkst un nedrīkst būt par komercķīlas priekšmetu.

Būtisks aspekts komercķīlas priekšmeta noteikšanā ir pareiza šī priekšmeta identifikācija un nodalīšana. Kā piemēru var minēt Augstākās tiesas spriedumu attiecībā uz ieķīlāto mantu telpas atdalāmie un neatdalāmie uzlabojumi (kopējā telpu renovācija). Lietā pastāvēja strīds par to vai Uzņēmumu reģistrs tiesiski un pamatoti reģistrēja strīdus komercķīlu. Šajā konkrētajā situācijā ķīlas līgumā un strīdus komercķīlas reģistrācijas pieteikumā ieķīlātās mantas aprakstā komercķīlas priekšmets nebija norādīts nepārprotami, t.i., neatbilda Komercķīlas likuma prasībām un bija samērā grūti identificēt reālo komercķīlas priekšmetu pēc dokumentos norādītā nosaukuma. Līdz ar to jāuzsver, ka komercķīlu reģistrā reģistrētajām ziņām jābūt pietiekami skaidrām, lai jebkura persona, kas ar tām iepazīstas, varētu saprast, kāda manta tikusi ieķīlāta un Uzņēmumu reģistra kā komercķīlu reģistra turētāja pienākums ir pārbaudīt, vai komercķīlas reģistrācijas pieteikumā un tam pievienotajos dokumentos ir pietiekami skaidri un nepārprotami norādīta ieķīlāta manta.

Par komrecķīlas devēju var būt, piemēram komersants. Tā ir komercreģistrā ierakstīta fiziskā persona (individuālais komersants) vai komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība). Tāpat par komercķīlas devēju var būt juridiska persona, individuālie uzņēmumi, zemnieku saimniecības,koopratīvās sabiedrības ar komersanta statusu, kā arī jebkura fiziska persona, ja tiek ieķīlātas Komercķīlas likumā noteiktās lietas, t.i, reģistrācijai pakļautas lietas transportlīdzeklis, traktortehnika, ganāmpulks vai preču zīme, patents, dizainparaugs, kā arī uzņēmums kā lietu kopība, pajas, akcijas un obligācijas.

Viena no būtiskākajām komercķīlas atšķirības iezīmēm ir nepieciešamība to reģistrēt Komercķīlu reģistrā. Svarīgs aspekts, ko jāņem vērā pirms komercķīlas reģistrācijas, ir tas, ka komercķīlas reģistrāciju var veikt tikai elektroniski. Pieteikumu iesniegšana elektroniski ir ekonomiski izdevīgāka komercķīlas reģistrētājam vai pusēm, jo nav notariāli jāapstiprina paraksti dokumentos, kas iepriekš radīja papildu izmaksas. Šobrīd nepieciešams tikai drošs elektroniskais paraksts.

Komercķīlu datu bāzi jeb komercķīlu reģistru ved Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs. Par katru komercķīlu datu bāzē var uzzināt ieķīlātās mantas aprakstu, maksimālo prasījuma apjomu, komercķīlas puses ņēmējus, devējus, parādniekus, reģistrācijas un dzēšanas datumus, kā arī piezīmes par reģistrāciju.