Kompulsīvā pārēšanās

Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka 2005. gadā vairāk kā 1 miljards pasaules iedzīvotāju bija ar lieko ķermeņa masu (ķermeņa masas indekss ≥25) un vairāk kā 300 miljoniem bija aptaukošanās (ķemeņa masas indekss ≥30). Svara pieaugums ir novērojams gandrīz visās valstīs un tiek aplēsts, ka ap 2015. gadu 1,5 miljardiem cilvēku būs liekais svars(1). Eiropas reģionā pēdējo divu dekāžu laikā cilvēku skaits ar lieko svaru ir trīskāršojies. Palielināts svars ir viens no galvenajiem riska faktoriem išēmiskajai sirds slimībai, hipertensijai, išēmiskajam insultam, 2. tipa diabētam, metaboliskajam sindromam, resnās zarnas vēzim, krūts vēzim, endometrija vēzim, osteroartrītam, kas varētu satādīt līdz 6% veselības budžeta izdevumu, un katru gadu ir par iemeslu 1 miljonam nāves gadījumu un 12 miljoniem sliktas veselības dzīves gadu Eiropā(2). Šajā laikā ir pieaugusi paaugstinātas kalorāžas ēdienu pieejamība un patēriņš, ar augstu cukura un piesātināto tauku saturu un tai pat laikā samazinātu šķiedrvielu un salikto ogļhidrātu saturu, kas korelē ar ķermeņa masas indeksa pieaugumu(2),(3). Kāpēc šie produkti tiek patērēti tik lielos daudzumos, ja tajos bieži vien trūkst vitamīni, minerālvielas un kopumā nenodrošina pilnvērtīgu uzturu? Ilgstošā laika periodā centrālās nervu sistēmas hipotalama konturiem vajadzētu uzturēt samēra stabilu ķermeņa masas homeostāzi, līdzsvarojot anaboliskos un kataboliskos procesus organismā. Galvenās anoreksijas signālmolekulas ir insulīns un leptīns. Leptīnam, kuru ražo tauku šunas aptaukojušos cilvēku organismā vajadzētu būt īpaši augstā koncentrācijā un veicināt enerģijas patēriņu. Sāta un izsalkuma centri hipotalamā ir saistīti ar mezolimbiskajām atalgojuma sistēmas šķiedrām. Atalgojuma sistēma organismā nodrošina to darbību pastiprināšanu, kas veicina organisma izdzīvošanu un adaptēšanos. No evolucionārā viedokļa ēdiens, kas bagāts ar cukuru un taukiem tik lielā daudzumā dabā nav pieejams un varētu būt īpaši potents stimulējot atalgojuma sistēmu. Šī sistēma ir galvenais mērķis visām atkarību izraisošajām vielām. Līdz ar to liekās visai iespējami, ka īpaši palatabls ēdiens var novest pie izmaiņām atalgojuma sistēmas darbībā, izraisot atkarību, un būt viens no iemesliem pasaulē notiekošajai aptaukošanās epidēmijai. Sabiedrība visai bieži atsaucās uz atsevišķiem ēdieniem kā “atkarību izraisošiem”. Pēdējo gadu laika ir pieaugusi ši viedokļa popularitāte arī zinātniskajās aprinadās. Ir krasi palielinājies zinātnisko rakstu saits, kuros ir atsauces uz ēdiena izraisītu atkarību un mehānismiem, kas to varētu pierādīt.

Masu mēdiji ir radījuši ideālu, kurā tiek postulēta neveselīgs tievums, bet tai pat laika tiek reklamēta kalorijām bagāta pārtika, kurā dadz pievienotā cukura un tauku, izklātu kārtās ar sāli un garšvielām. Pārtikas industrija meklējot, kas pircējam liks atgriezties pie viņu produkta vēl un vēl ir radījuši multisensorus un hiperpalablus ēdienus, kas ēšanas procesā iesaista pēc iespējas vairāk maņu.