Konflikti dzīvē: cēloņi un risinājumi

“Cilvēks nav vientuļa sala”, tāpēc liela uzmanība jāpievērš savstarpējām attiecībām. Viena no katra cilvēka dzīves nepieciešamībām ir sociālo (savstarpējo) attiecību atbalsta sistēmas izveidošana.

1.1. KAS IR KONFLIKTS, UN KĀDĒĻ TAM PIEVĒRŠAM TIK LIELU VĒRTĪBU

Racionāli apzinātais konflikts. Šis konfliktu veids raksturīgs ar to, ka abas konfliktējošās puses apzinās savu pretrunīgo interešu būtību, zina, ka konfliktam ir iemesls. Abas puses zina, par kādām vērtībām noris cīņa, saprot savus un pretinieka nolūkus, apzinās, ka savas pretenzijas nāksies pierādīt. Šādam konfliktam raksturīga pietiekami racionāla, civilizēta uzvedība konflikta situācijā, gatavība atrisināt konfliktu.

Gadījuma konflikts – uzplaiksnījums. Šis konflikts ir ļoti pārejošs, ātri sākas un beidzas. Tam nav dziļāku sakņu. Vienkārši, tā gadās, ja kādam ir saspringti nervi, slikts noskaņojums, zema uzvedības kultūra, viegli „eksplodējošs” raksturs. Piemērs tam varētu būt bļaustīšanās trolejbusā, sadursme veikalā.

Konfliktam pieaugot, izteiktāks kļūst katra indivīda egoisms, pašaizsardzības tieksme un vēlēšanās uzvarēt. Jo nopietnāka sadursme, jo izteiktāka vēlme nezaudēt cieņu, noturēties savās pozīcijās, pierādīt savu taisnību. Pat tie cilvēki, kas parasti izturas rāmi un pieklājīgi, šādās situācijās kļūst naidīgi un spēj sāpīgi aizvainot citus.

Ja konfliktu pamana tā agrīnā stadijā un, pārdomāti rīkojoties, izdodas atslābināt spriedzi un apvaldīt emocijas, gandrīz katrā pareizā gultnē ievirzīta viedokļu sadursme paver jaunas iespējas attīstībai. Nepievēršot nesaskaņām pienācīgu uzmanību, tas kļūst arvien bīstamākas visiem iesaistītajiem indivīdiem.

Konflikts pāriet no stadijas stadijā, taču ne vienmēr tas notiek aritmētiskajā progresijā. Nenozīmīgs konflikts, kam pirmdienas rīta tikko bija vērojama agrīnā stadija, jau tās pašas dienas vakarā var pārvērsties īstā trešās stadijas cienīgā vētrā. Var notikt arī pretējais – asi, sāpīgi konflikti gluži negaidot ar laiku pagaist, smagie negaisa mākoņi izklīst. Ņemot vērā konfliktu svārstīgo dabu, to novēršanā nepieciešama izpratne par katru no minētajām stadijām un to ietekmēšanas paņēmieniem.

3.2. KONFLIKTA PIRMĀ STADIJA – IKDIENIŠĶI ĶĪVIŅI UN UZSKATU SADURSMES

Pirmajā stadijā konflikts jau pastāv, bet nav spēcīgi izteikts. Šo stadiju raksturo aizkaitinājums un sīki ķīviņi, kas ik dienas uzliesmo un pāriet. Lielākā daļa cilvēku, saskaroties ar tiem, gluži neapzināti cenšas samierināties. Apslāpēt konfliktus, un šis paņēmiens arī ir visnoderīgākais. Tomēr jāatceras, ka šī metode iedarbojas tajos gadījumos, kad apzināti, ar nodomu izturaties iecietīgi pret kolēģu izlēcieniem, un jāraugās, lai aizkaitinājums nepārvērstos spēcīgās nesaskaņās.

Situācijas pavērsienu iepriekš nevar paredzēt tāpēc, ka cilvēki ir tik dažādi. Personības īpatnību, atšķirīgo pielāgošanās mehānismu un pastāvīgi mainīgā dzīves ritma dēļ praktiski nav iespējams prognozēt, kurā brīdī kurš no indivīdiem vairs nespēs savaldīties. Rīcība, ko spējām mierīgi paciest vakar, rīt var izrādīties cēlonis eksplozijai. Mēs nekad iepriekš nezināsim, kurš „cinītis sagāzīs lielo vezumu”.

Lai skaidri noteiktu, vai konflikts vēl ir pirmajā stadijā vai jau pieņēmies spēkā un pacēlies nopietnākā līmenī, jāraugās, vai tajā iesaistītie indivīdi vēl spēj atdalīt problēmas no cilvēkiem. Šajā stadijā labi veicas radošais darbs.