Konfliktu veidi, cēloņi un risināšanas stratēģijas

Izmantojot šos panēmienus,konfliktu nevar atrisināt.Kāpēc tomēr cilvēki ”bēg” vai ”cīnās”konfliktsituācijā?Tāpēc,ka uzskata:

neīstie – tiem ir vienpusīgs raksturs,tikai viena puse uzskata ,ka jācīnās,jo cita

Atšķirīgi veidi psiholoģisko vajadzību realizēšanai.Jebkuram cilvēkam ir vajadzība justies pieņemtam,nozīmīgam,atbildīgam,kompetentam,mīlētam.Tomēr ļoti atšķirīģi ir veidi,kā katrs no mums šīs vajadzības realizē.

Atšķirīga vērtību orientācija.Ikdienā mēs viens otram neskaidrojam,kādas ir mūsu vērtības.Piemēram,vienam ir svarīgāk saēsties garšīgus ābolus kaimiņu dārzā,citam ir vēlme tikai tos izaudzēt,bat vēl kādam rūp otra mantas neaizskaramība.Atšķirīga vērtību orientācija mēdz būt gan viena vecuma un tautības,gan dažāda vecuma un tautību cilvēkiem.

Pats pirmais signāls,kas liecina par briestošu konfliktsituāciju,ir iekšējs diskomforts,nepatīkama izjūta.Piemēram,pēkšņi saskarsmē ar kādu jūti,ka kaut kas nav kārtībā,kļūst arvien grūtāk sarunāties,negribas viņu satikt.Pašā sākumā vēl ir grūti saprast,kas ir noticis,kāpēc šī nepatika ir radusies.Tomēr,padomājot un paanalizējot saskarsmes situācijas,var nonākt pie kāda būtiska sīkuma,nejaušības,pāridarījuma.Sākumā tas likās pilnīgi nenozīmīgs sīkums,par ko nav vērts uztraukties,bet īstenībā šis pāridarījums jau norādīja uz zināmu nesaprašanos.Piemēram,drauga neizdevies joks,kas pirmaja mirklī likās kaut kas nesvarīgs,īstenībā aizvainoja.Vairums cilvēku šos sīkumus parasti neievēro vai arī cer,ka tie aizmirsīsies.Protams,var būt gadījumi,kad šie sīkumi tiešām ir nenozīmīgi,tomēr,ja tos neievēro,tie ar laiku var pāraugt nopietnā konfliktā.

Ja mēs neesam ievērojuši un reaģējuši uz diskomfortu,tad konflikts turpina attīstīties.Tālākk situācija risinas tā,ka attiecībās rodas arvien vairāk sīku starpgadījumu,kuri izsauc dusmas,neapmierinātību vai vienkārši kaitina.Ja sākumā īsti nebija skaidrs,kas rada nepatiku,tad tagad iemesls ir pietiekam skaidri saskatāms.Piemēram,tu apvainojies,ja kāds ir pasmējies par tavu jauno frizūru.Tomēr šīs negatīvās emocijas ar laiku pāriet vai mazinās,un tu centies par tām nedomāt,bieži ’’mīļā miera labad” esi gatavs samierināties,neko neiebilst.

Nākamais signāls par konflikta tuvošanos vai pat sākumu ir arvien asāki strīdi,pārpratumi.Ja konflikts attīstās,tad viss,ko otrs cilvēks saka vai dara,tiek uztverts kā vērsts pret sevi,kaut gan īstenībā viņa rīcības motīvi var būt pilnīgi pretēji.Piemēram,ja attiecības ar draugu ir labas,tad nokavēta tikšanās ir sīkums,bet,ja konflikts ir jau sācies,tad kavēšana var tikt uztverta tā,it kā tas tiktu darīts ar nolūku.Šajā brīdī mēs esam tik pārņemti ar savām negatīvajām izjūtām,ka par otru sākam domāt arvien sliktāk.Kad attiecības ir nonākušas tik tālu,bieži vien tikai tad mēs atzīstam,ka ir radies konflikts,un vēlamies kaut kā to risināt.Ja abas konfliktējošās puses pārrunā radušos pārpratumus un neskaidrības, piemēram,ka tikšanās ir nokavēta transporta sastrēguma dēļ un tas nav darīts ar nolūku,tad konflikts var neturpināties.Protams,ir svarīgi,lai abas puses būtu gatavas kaut ko mainīt un atzīt savas kļūdas.

Ja konfliktu neizdodas atrisināt,tad tas attīstās tālāk,un situācija kļūst arvien nopietnāka.Ja dažādas negatīvas emocijas ir ilgi krājušās un mēs neesam varējuši tās izrādīt otram,tad nu ir pienācis brīdis,kad vairs nespējam sevi savaldīt.Pietiek ar pavisam niecīgu vārdu,piebildi,lai mēs ’’pateiktu otram visu,ko par viņu domājam.’’Šajā brīdī otrs var būt izbrīnīts,jo viņš taču it ka neko īpašu nav ne teicis,ne darījis.Izdzirdot sarunu partnera dusmu izvirbumu,otrs nez vai būs priecīgs,bet,visdrīzāk,atbildēs ar to pašu.Bieži,esot ilgi krāto emociju varā,mēs otram pasakām daudz ko tādu,kas viņu dziļi aizvaino,bet tas savukārt padara konfliktu vēl grūtāk atrisināmu.Abi konflikta dalībnieki nespēj kontrolēt emocijas,var kļūt agresīvi kā vārdos,tā darbos.Mierīga saruna nav iespējama,un daudzos gadījumos pēc asiem strīdiem attiecībās iestājas krīzetās tiek pārtrauktas vai nu uz laiku,vai pavisam.Tas nozīmē,ka konflikts nav atrisināts.