Konkurence mazumtirdzniecībā

Institucionālā mazumtirdzniecība savukārt sašaurina saimniecisko darbību līdz uzņēmumiem, kuru uzdevums ir realizēt preces patērētājiem. Šie paši uzņēmumi arī veido izziņas objektu mācībā par mazumtirdzniecības uzņēmumiem. Uzņēmumiem tirgus apstākļos ir dažas kopīgas pazīmes, kā, piemēram, cīņa par varu jeb konkurences cīņs, plānošanas autonomija un tirgus risks. Mazumtirdzniecības jēdziens

Te var minēt ļoti daudzus veidus, it īpaši veikalus, piemēram:

o Nozares veikali – tie ir mazumtirdzniecības uzņēmumi, kas piedāvā konkrētu preci plašā sortimentā. Tai var būt dažāda kvalitāte un pat dažādas cenas. Bieži šāda veida prece tiek piedāvāta konsultācija vai citi pakalpojumi. Kā piemēru var minēt rotaslietu veikalu, sieviešu apģērbu veikalu utt.

o Specializēti veikali – tie ir uzņēmumi, kas vēl vairāk sašaurina nozares veikalu preču sortimentu, bet atšķiras ar teicamu kvalitāti, ļoti kompetentu preces realizāciju. Kā piemēru var minēt tējas vai kafijas veikalus un tādus veikalus, kur pārdod kvalitatīvus galvassegus utt.

Parasti abu minēto paveidu uzņēmumiem neizmanto plašas telpas. Tās ir mazas, pieder pie uzņēmuma īpašuma, bet var būt arī filiāles.

o Jauktu preču veikali – pretstatā abu, augstāk minēto, paveidu uzņēmumiem piedāvā plašu preču sortimentu, kurā ietilpst arī ikdienā nepieciešamās preces. Šāda tipa veikali parasti atrodami lauku apvidos, tiešā patērētāju tuvumā. Ņemot vērā to saimniecisko un ekonomisko situāciju, cenas jauktu preču veikalos pārsniedz vidējās, tāpēc pilsētās šādi veikali nebūtu konkurētspējīgi.

o Preču nami – izmanto principu „vienas pieturas veikals”. Parasti aizņem lielas platības un piedāvā galvenokārt plaša patēriņa preces. Patērētājs vienā telpā spēj iegādāties praktiski visu nepieciešamo, turklāt tieša saskarsme ar preci modina pircējā vēlmi iegādāties neplānotu preci. Pasaulē preču sortiments preču namos sasniedz 200 000 tūkst. Un pat vairāk preču nosaukumu.

o Tirdzniecības nami – līdzinās preču namiem izvietojuma un preču realizācijas ziņā, taču aprobežojas ar noteikta preču klāsta piedāvājumu. Kā piemēru var minēt mēbeles un apģērbu. Preces var tikt pārdotas pakalpojumu veidā, ieprekšējās izvēles veidā vai arī daļēji pašapkalpošanas veidā.

o Zemu cenu veikali – piedāvā patērētajiem dažādu nozaru preces, parasti pašapkalpošanās veidā. Cenu līmenis ir zems, taču veikaliem ir liels apgrozījums.

o Universālveikali – to platība svārstās no 4000...1000 kvadrātmetriem. Tie piedāvā svaigu pārtiku, saldumus. Preču klāstu bagātina atsevišķas citu veidu preces, piemēram, rakstāmlietas vai mazas tekstilpreces. Tirdzniecības veids ir pašapkalpošanās, bet cenas ne vienmēr ir augstas.

o Pārtikas preču veikali – līdzinās universālveikaliem, taču cenas tajos ir augstākas.

o Patērētāju tirgi – sava apjoma ziņā ir diezgan plaši mazumtirdzniecības uzņēmumi, kuru primārais uzdevums ir pārdot pārtikas preces un saldumus. Tirdzniecības veids ir pašapkalpošanās. Tirdzniecības telpas parasti tiek izkārtotas pilsētu nomalēs, pirmā stāva līmenī. Parasti pie patērētāju veikaliem tiek iekārtotas autostāvvietas, lai pievilinātu garāmbraucošus pa ceļam iegriezties tieši šādā veikala.