Konrads Ubans

Lai gan jūtīgs un dažbrīd pārsteidzīgi ātrs, zēns ir stipri sevī nosēdzies un bērnu pulkā turas nostāk. Tā tas paliek arī vēlāk, kad ap 1900. gadu Ubānu ģimene pārceļas uz Sadovņikova ielas dzīvokli (tagad Frunzes ielā 11). Rodas jauni paziņas, taču tās pašas atturības dēļ agrās bērnības gados draugu ir maz. Patiesībā tā īsti par draugu var saukt vienīgi Albertu Andersonu, kurš dzīvo netālu kaimiņos – Palisādes (tagad Krāslavas) ielā un ar kuru arī vēlāk iznāk kopīgi ceļi.

Pirms skolas gaitas mazo Konrādu ap 1900. gadu aizved un Jēzus draudzes skolu Sevastopoles ielā 23. Skolai ir tikai divas klases. Mācības notiek kopējā telpā, un tās vada skolotājs Krūmiņš.

Kad vecāki izlemj dēlu skolot ekonomikas zinībās – dzīvei taču vajadzīgs drošs pamats! – zēns nemaz nedomā iebilst. Tā sākas mācības Odiņa tirdzniecības skolā.

Te māca arī zīmēšanu. Skolotājs Jēkabs Delle nēsā tādus īpatnējus pelēkus svārtkus ar nozīmītēm. Zinātāji teic, tā esot Rīgas Pilsētas mākslas skolas forma. Delle neliek saviem audzēkņiem sākt ar tolaik parastajiem vāžu un ģipša galvu zīmējumiem. Zeltainā rudens dienā viņš aizved puikas uz Nordeķiem. Pelēka diena, kurā kvēlo zelta lapas... Šis skats uz mūžu iespiedies atmiņā. Laikam jau skolotājs arī kaut ko stāstīja, taču pats spilgtākais iespaids tobrīd bija daba, kurā pilsētas zēns pirmo reizi ielūkojās it kā jaunām, redzīgākām acīm.

1910. gada pavasarī tirdzniecības skolas diploms kabatā. Bet nu jau arī skaidrs, ka ar vecāku cerēto „drošo pamatu” nekas neiznāks. Krāsas stingri tur puisi savā gūstā. Ko tad īsti iesākt?

Vasarā Konrāds Ubāns aizbrauc paviesoties pie māsas Annas, kura kopā ar vīru tagad dzīvo Odesā. Viņa ceļabiedrs ir Alberts Andersons, kurš nolēmis iestāties Odesas mākslas skolā. Tā šajā laikā ir pazīstama ar labi nostādītām zīmējuma un formas studijām. Draugs nolēmis likt eksāmenus uz otro kursu.

Varbūt arī pamēģināt? Alberts Andersons, kurš speciāli gatavojies, iekļūst otrajā kursā, bet Konrādu Ubānu uzņem pirmajā. Nu beidzot uzsākta sistemātiska profesionālā izglītība. Tā gan turpinās visai neilgi – tikai līdz pirmajām ziemassvētku brīvdienām, kad Konrāds atbrauc uz Rīgu pie vecākiem.

Aleksandrs Drēviņš, kurš ar laiku kļūst par vienu no Purvīša mīļākajiem audzēkņiem, pierunā atturīgo un kautrīgo Konrādu Ubānu parādīt viņa darbus Purvītim. Meistars tos novērtē atzinīgi un atļauj Ubānam kārtot eksāmenu uz pirmo kursu. Ubāns saņem teicamu novērtējumu un tā sākas viņa gaitas Rīgas mākslas skolā.

Tātad daba, tās fomas un krāsas kā izejas punkts mākslas darbu tapšanā – šis visagrīnākajās studijās nostiprinājies princips konsekventi tiek ievērots visā Ubāna tālākajā darbībā.

Rīgas pilsētas mākslas skola ir pirmais pakāpiens uz īstu mākslu. Strādāts tiek ārkārtīgi daudz. Darba diena skolā ir stingri reglamentēta: no rīta trīs stundas gleznošana, tad pēc pārtraukuma teorētiskie priekšmeti: kompozīcija, perspektīva, mākslas vēsture, no plkst. 17.00 līdz 19.00 – zīmēšana. No tumsas līdz tumsai vistiešākajā nozīmē.