Krājumu uzskaite

Nodokļu maksātāji savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai izmanto arī dažādus krājumus. Krājumi ir preces, kas iepirktas un tiek turētas tālākpārdošanai, ieskaitot, piemēram, preces, kuras mazumtirgotājs iepircis un kuras tiek turētas tālākpārdošanai, vai zeme un cits īpašums, kurš tiek turēts tālākpārdošanai. Krājumi ir arī uzņēmuma saražotie gatavie ražojumi vai nepabeigtie ražojumi, kā arī materiāli un izejvielas, kas paredzētas izlietošanai ražošanas procesā. Parasti krājumu iegādi ieņēmumu un izdevumu uzskaites žurnālā uzreiz ieraksta izdevumos, neatkarīgi no tā, kad tie tiks izmantoti saimnieciskajā darbībā, un gada beigās izdevumus koriģē atkarībā no tā, cik daudz krājumu ir atlikumā uz gada beigām. Piemēram, uz gada sākumu pirkto krājumu atlikums ir 200 Ls vērtībā, bet uz gada beigām šo krājumu atlikums ir 150 Ls vērtībā. Tas nozīmē, ka gada laikā krājumu atlikums ir samazinājies par 50 Ls un par šo summu ir jāpalielina taksācijas gada izdevumi.

Gada laikā krājumu uzskaitei ir jāsastāda krājumu uzskaitei ir jāsastāda krājumu uzskaites reģistrs, kurā katram krājumu veidam jānorāda atlikumi mēneša sākumā un beigās, kā arī saņemtais un izlietotais krājumu daudzums un vērtība.

Pakalpojumu sniegšanas gadījumā par krājumiem uzskatāmi izdevumi pakalpojumiem, par kuriem pasūtītājam vēl nav bijis izsniegts rēķins.

Galvenais jautājums krājumu uzskaitē ir izmaksu summa, kas jāatzīst par aktīvu un jāpārnes uz nākamajiem periodiem līdz attiecīgo ieņēmumu atzīšanai.

Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražotāju krājumus novērtē neto pārdošanas vērtībā noteiktos ražošanas posmos.