Krāsainie metāli

Krāsainā metalurģija ir smagās rūpniecības nozare, kura aptver metālu rūdu atradņu izpēti, šo rūdu ieguvi un bagātināšanu, metālu un to sakausējumu ražošanu un pirmapstrādi, dabisko dimantu ieguvi un mākslīgo dimantu ražošanu. Krāsainā metalurģija ražo vairāk nekā 70 metālu ( velmējumus, cietkausējumus, metāliskos pulverus), kā arī dažādus ķīmiskus savienojumus, būvmateriālus, minerālmēslus, elektrodus un citu produkciju. Galvenās nozares: alumīnija rūpniecība, alvas, svina un cinka, vara, niķeļa un kobalta, titāna un magnija, volframa un molibdēna, antimona un dzīvsudraba, reto metālu, dārgmetālu un dimanta rūpniecība, krāsaino metālu otrreizējā apstrāde, ogles un grafīta elektrodu rūpniecība, cietsakausējumu, grūtkūstošo un karstumizturīgo metālu rūpniecība. Krāsainos metālus iedala sīkāk 5 apakšgrupās: retie metāli (grūti kūstošie, vieglie un izkliedētie retie metāli), vieglie, smagie krāsainie, retzemju un cēlmetāli. Piemēram, varš, cinks, svins, alva un niķelis ir smagie krāsainie metāli. Šo metālu rūdas satur maz metāla. Daudzu nozīmīgu krāsainu metālu izejvielas atrodas ekonomiski maz attīstītās Āfrikas, Latīņamerikas un Austrumāzijas valstīs, kur notiek to ieguve un bagātināšana. Iegūto koncentrātu kausēšana un rafinēšana notiek attīstītākās valstīs, kuras ir krāsaino metālu patērētājas.

Krāsainos metālus apstrādā teritorijās, kur ir lēta enerģijas ieguve.

Vispieprasītākais un plašāk lietotais metāls ir alumīnijs. Tas ieņem otro vietu aiz tērauda, pēc ražošanas apjoma. Visvairāk to lieto lidmašīnu un automobiļu būvē, elektrotehniskajā rūpniecībā un celtniecībā. Pēc ķīmisko elementu izplatības Zemes garozā alumīnijs ieņem 3.

Salīdzinoši izplatīts ir arī cinks un tā savienojumi.