„Krāslavas rajona tūrisma saimniecības raksturojums”

Krāslavas rajons noteikti ieņem nozīmīgu vietu Latvijas tūrisma saimniecība. Daudzie ezeri (Krāslava tak atrodas Latgalē – zilo ezeru zemē), dažādas dabas takas un parki, muzeji, baznīcas, muižas un pilis. „Tūrisms Krāslavas novadā ir viena no perspektīvākajām nozarēm. Mūsu bagātā daba un kultūrvēsturiskais mantojums piesaista arvien vairāk tūristu no dažādiem Latvijas rajoniem un ārzemēm.” Krāslavas rajonam ir, ko piedāvāt un ir, kas to apmeklēs.

Krāslavas rajonā ir 273 ezeri tik dažādi pēc lieluma, dziļuma, bet katrs ar savu skaistumu un burvīgumu, aicinot savos krastos atpūtniekus, makšķerniekus un vienkārši dabas mīļotājus. Tieši Krāslavas rajonā atrodas visdziļākais ezers Latvijā un Baltijā – Dridzis (65m), devītais lielākais ezers Latvijā – Sīvers, salām bagātākais Ežezers (36 īstas salas), noslēpumainākais ezers Latvijā – Velnezers. Krāslavas rajonā izveidotas Adamovas ainavu taka Krāslavas novadā un Ūdrīšu pagasta teritorijas dabas parks „Daugavas loki”, Taborē dabas taka Robežnieku pagastā, Piedrujas taka Daugavas ielejā Piedrujas pagastā. Katra rajona unikalitāte ir tā pilis un muižas, Krāslavas rajonā Grāfa Plātera pils, Krāslavas muiža, un, protams, baznīcas – Krāslavas katoļticīgo un pareizticīgo baznīcas, Dagdas Romas katoļu baznīca, Vecticībnieku lūgšanu nams. Turpat ir arī dažādas pilsdrupas.

Šie resursi ir iesaistīti dažādos tūrisma produktos. Sākt varētu ar Augusta akmeni. Iepretim Augusta ielas 12.

Krāslavas rajonā viens no dominējošiem tūrisma veidiem ir ekotūrisms.