Krāsvielas – jēdziens, veidi un pielietojums

Krāsa ir kompozīcijas materiāls. Krāsa ir lietošanai derīgs materiāls, bet ar vārdu krāsviela apzīmē krāsaino ķīmisko vielu (pigmentu), kas piešķir materiālam atbilstošo krāsu. Krāsas sastāvā ir plēvi veidojošā viela + krāsvielas + šķīdinātājs + pildvielas + sikatīvi + plastifikatori + u.c.

Svarīgākā sastāvdaļa ir plēvi veidojošā viela, par kurām visvairāk izmanto dažādus lielmolekulārus savienojumus.

Krāsošanas nolūks ir izveidot plānu plēvīti uz krāsojamā materiāla virsmas, kurai piemīt dekoratīva, aizsargājoša vai kāda cita funkcija.

Eļļas krāsās plēve veidojas, polimerizējoties (sacietējot) augu eļļām. Jau ļoti sen šim nolūkam izmanto linsēklu eļļu. Par šķīdinātājiem lieto dažādu ogļūdeņražu maisījumus. Krāsai žūstot, šķīdinātājs iztvaiko.

Ūdens emulsijas krāsās plēvi veidojošās vielas ir sintētiskie polimērmateriāli, kas ar ūdeni veido emulsiju. Pazīstamākie ir polivinilacetāts, polimetilmetakrilāts, polistirols, butadiēnstirola kopolimērs u. c.

Vielas krāsa ir saistīta ar tās spēju absorbēt un pavērst gaismas enerģiju kādā noteiktā spektra daļā (krāsainības teorija). Šādu vielas spēju absorbēt nosaka noteiktu atomu grupu hromoforo grupu uzbūve. Bieži krāsvielu molekulās ir vairākas hromoforās grupas (piemēram, b karotīnā, kas piešķir burkāniem oranžo krāsu, ir vairākas divkāršās saites). Svarīgs ir šo grupu savstarpējais novietojums, saistība ar aromātiskajiem gredzeniem u. c. Šāda hromoforā grupa absorbē noteikta garuma gaismas viļņus un piešķir savienojumam krāsu.